Gan jau daudzi būs dzirdējuši par tādiem ‘’slaveniem’’
sērijveida slepkavām, kā Čārlzs Mensons, Džeks Uzšķērdējs, Teds Bandijs, Eds
Geins u.c. Šovakar, īsumā, nolēmu iepazīstināt jūs ar ,tikpat apbrīnojamām,
nežēlīgajām, nelaimīgajām Džefrija Dahmera (Jeffrey Dahmer) dzīves gaitām.
Džefrijs Dahmers dzima 1960. gadā, fundamentālistu ģimenē,
Viskonsīnā. Džefrijs esot bijis kautrīgs un cieta no zema pašvērtējuma. Laika
gaitā viņa vecāki izšķīrās un māte aizgāja, atstājot viņu pie tēva. Viņa vecāki
vairs nekontaktējās līdz ar to arī Džefrijs vairs neredzēja savu māti.
Būdams vēl jauns, iesākumā Džefrijs savā pagalmā nogalināja
dzīvniekus, uzsprauzdams to galvas uz mietiem. Viņš beigtos lopiņus
kolekcionēja un izmantoja tos par iedvesmas avotiem savām nekrofīliskajām
fantāzijām. Viņam esot paticis izmantot skābi dzīvnieku ‘’ģērēšanas procesā’’.
Tīņu vecumā, viņa fantāzijas par dzīvniekiem pārgāja uz
vīriešiem-nogalinātiem un sakropļotiem. 18 gadu vecumā viņš izdarīja pirmo
slepkavību. Viņš nogalināja autostopotāju. Džefrijs viņu uzaicināja ciemos, kur
nogalināja viņu ar svarcelšanas stieni, pēc tam sašķaidot ķermeni ar āmuru.
Tēva iedrošināts viņš pameta koledžu un iestājās armijā
veicot mediķa darbu, taču vēlāk par pārmērīgu alkohola lietošanu viņu padzina.
1987 pārvācoties pie
vecāsmātes viņš sāka apmeklēt geju bārus, kur izraudzījās nākošos upurus.
Gadu vēlāk viņu uz ~ 10 mēnešiem arestēja par uzmākšanos 13
gadīgam zēnam.
Sākot no 1991 g. Džefrijs katru nedēļu nogalināja pa
vīrietim. Lielākā daļa viņa upuru bija melnādainie.
Geju bāros viņš vīriešiem esot piesolījis naudu, lai tie
piekristu fotografēties vai vienkārši, lai piekristu iedzert kopā aliņu. Pirms
nodošanās nekrofīliskajām, brutālajām, asiņainajām, anālajām izdarībām,
Džefrijs sazāļoja un nožņaudza savus upurus. Pēc šīm izdarībām viņš līķi
sadalīja un atsevišķas ķermeņa daļas turēja kā trofejas. Šo to lika arī uz kārā
zoba.
1991. gada 22. jūlijs Džefrijam bija liktenīgs. Viņa upuris
izbēga un atgriezās ar policiju.
Policija, ieejot mājā, sajuta pūstošas gaļas smaku. Pēc tam
atklājās cilvēku atliekas, kas bija sastūķētas saldētavā. Saldētavas un mājas
sienas bija aplīmētas ar sakropļotu vīriešu foto. Skapī bija altāris ar cilvēku
galvaskausiem. Džefrijs ticēja, ka šī svētnīca palīdzēšot pārvarēt sociālās un
finansiālās nedienas.
Dahmers atzina savu vainu, nenožēlojot.
1994.g 21. novembrī Dahmeru cietumā nogalināja tāds pats
psihiski nelīdzsvarots
noziedzinieks.
Pēdējā intervijā (kas notika 9 mēnešus pirms viņa nāves)
Džefrijs teica:
If you don't--if a person doesn't think that there is
a God to be accountable to, then--then what's--what's
the point of--of trying to modify your behavior to
keep it within acceptable ranges? That's how I
thought anyway. I always believed the theory of
evolution as truth, that we all just came from the
slime. When we--when we died, you know, that was it,
there is nothing, and I've since come to believe that the Lord Jesus Christ is
truly God, and I believe that I, as well as everyone else, will be accountable
to him.
Dateline NBC: The Final
Interview (NBC television broadcast, Nov. 29, 1994).
***
Cik gan apbrīnojams un reizē
kropls spēj būt cilvēks?
Cik gan gudrs, taču reizē
stulbi akls spēj būt cilvēks?
Tik, cik viņš pats spēj būt,
Tik, cik sabiedrība no viņa
pieprasa.
Jauku vakaru.