Himērisms mēdz būt dažāds. Tetragametiskā himērisma gadījumā vienā ķermenī apvienojas divas olšūnas - katra apaugļota ar savu spermatozoīdu. Apvienoties var arī divi embriji agrīnā attīstības stadijā. Tādos gadījumos dažādi cilvēka orgāni būs attīstījušies no dažādām olšūnām un saturēs savu ģenētisko materiālu. Citā gadījumā augļa šūnas var iekļūt mātes asinsritē un iedzīvoties kādā orgānā (fetālais mikrohimērisms). Šādos gadījumos bērna šūnas var pat māti izārstēt no reimatoīdā artrīta, atjaunot sirds muskuļšūnas pēc infarkta un pat pasargāt no onkoloģiskām saslimšanām. Mēdz būt arī otrādi, kad mātes šūnas caur placentu nokļūst bērna organismā (mātišķais himērisms). Tas var izraisīt bērnam dažādas salimšanas, ar kurām slimo māte.
Dvīņu himērisma gadījumā abi mātes ķermenī esošie augļi var apmainīties savā starpā ar šūnām un veidot himēras (kā tas notika ar augstāk aprakstīto sievieti no Vācijas). Pēctransplantācijas himērisms var rasties, piemēram, pēc asnis pārliešanas, kad asinīs esošās šūnas var iedzīvoties jaunajā ķermenī. Tas gan notiek ļoti reti. Piemēram, kādai Austrālijā dzīvojošai sievietei pēc aknu transplantācijas anomainījās asins grupa. Ļoti bieži dakteri cenšas mākslīgi izveidot no cilvēka himēru. Tas notiek kaulu smadzeņu transplantācijas gadījumos, kad ārsti dara visu, lai donora šūnas iedzīvotos jaunajā ķermenī. Kaulu smadzenes organismā ražo normālas asins šūnas, taču šajā procesā var ieviesties kļūda, piemēram, leikēmijas gadījumā un nākas veikt kaulu smadzeņu transplantāciju.
Man vispārsteidzošākais himērismā liekas tas, ka Lidijas un Kārenas bērnu bioloģiskā māte nemaz nekad nav eksistējusi, ja nu vienīgi nelielas šūnu čupiņas viedā.
