Bērnu dzimšanas dienas svinēt sāka 18. un 19. gadsimta mijā Vācijā. Tur šos svētkus sauca - Kinderfeste.
Savukārt visiem zināmajai un slavenajai dziesmai "Happy Birthday To You" , kuru 1893. gadā sacerēja māsas Mildreda un Patija Hilas, dubulta dzimšana. Proti, sākumā tai neviens nepievērsa uzmanību, līdz tās vārdi - ...Good morning to you.. tika nomainīti ar tagad tik ļoti populāro Happy Birthday to you.
Tiktāl viss skaidrs, bet turpmākie meklējumi par dzimšanas dienas atzīmēšanas tradīcijas vēsturi raisa secinājumu: lai gan 21. gs. cilvēkiem, iespējams, šķiet, ka dzimšanas dienu atzīmēšana ir sena kā cilvēce, īstenībā tā NAV!
Senlaikos, kad cilvēki tikai izzināja planētu ceļus, cilvēku dzimšana nebija dižas uzmanības vērta. Ļaudis dzima, novecoja un mira, un dzimšanas svētkus nesvinēja. Taču pamazām, kad cilvēki sāka saprast dabas procesu cikliskumu un sastādīja pirmos kalendārus, radās arī doma, ka attiecīgas dienas ir katru gadu. Tiesa, pirmās dzimšanas dienas netika atzīmētas cilvēkiem. Tie bija gadskārtu svētki, saulgrieži, saulstāvji, gadalaiku sākums un beigas un tika veltītas dieviem.
Taču pirmie dzimšanas dienas nozīmīguma iedīgļi iezīmējas jau Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Senie grieķi un romiešiuzskatīja, ka katram cilvēkam kopš dzimšanas ir kāds sargātājs - gars, kam savukārt ir tieša saikne ar Dievu. Un, atzīmējot dzimšanas dienu, šis gars tika pagodināts un iepriecināts. Ir arī uzskats, ka dzimšanas dienu svinības sākās kā aizsardzības veids. Daudzi cilvēki ticēja, ka ļaunie gari cilvēkam ir daudz bīstamāki laikā, kad tiek sākta jauna dzīves fāze, kā, piemēram, dzimšanas dienā, kad kļūstam par vienu gadu vecāki, tādēļ, lai aizsargātu gaviļnieku no ļaunuma, draugi, ģimene sapulcējās ap jubilāru un vēlēja viņam laimi, labas domas. Ari skaņas un blīkšķi ballītēs tika ieviesti tieši šā iemesla dēļ - ļauno garu atbaidīšanai, turklāt dāvanas pasniegšana šo aizsardzību pastiprināja īpaši stipri. Dzimšanas dienas svecīšu dedzināšana nāk no cilvēkiem, kuri ticēja - labais atrodas debesīs, un, aizdedzinot svecīti, tādā veidā sūtīja signālus vai lūgšanas dieviem.
Austrumu tautām dzimšanas dienas tradīcija ir nedaudzcitāda nekā rietumniekiem - tur apsveic nevis dzimušo, bet gan viņa māti. Tieši māte ir veiksmīgi turpinājusi cilti, un, jo vairāk dēlu, jo veiksmīgāka ģimene, jo krāšņāki ir apsveikuma svētki.
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka dzimšanas dienas svinības ir ļoti senas, tomēr vēstures izziņas avoti vēsta vienīgi par karaļu un augstdzimušu cilvēku dzimšanas dienām. Iespējams, tieši tur arī sakņojas paradums jubilāram likt galvā kronīti, jeb mums tik ļoti pierastās cepurītes!
Bet kad tas viss sākās? Laikam jau, ka vienā, jaukā skaistā dienā...
