Lēmums pieņemts decembrī un nav plaši apspriests. Policijai un izlūkdienestam MI5 jau līdz šim bija līdzīgas tiesības, taču jaunais lēmums būtiski paplašina to pielietošanu. Personālā datora novērošanu atļauts uzsākt gadījumos, kad tā lietotāju tur aizdomās, ka viņš pastrādājis noziegumu, par kuru draud cietumsods vairāk nekā līdz trim gadiem.
Policijai atļauts iegūt informāciju ar vairākiem paņēmieniem. Piemēram, policija drīkst lietotājam nosūtīt e-pasta vēstuli, kurai piesaistīts fails ar vīrusu. Kad aizdomās turamais to atver, datorā tiek instalēta programma, kura policijai nosūta lietotāja vēstuļu saturu, tūlītējās ziņojumapmaiņas tekstus, kā arī ziņas par to, kādas vietnes šis cilvēks pārlūkojis. Minētos datus policija arī drīkst pārtvert, izmantojot bezvadu tīklus. Tāpat atļauts lietotāja datorā instalēt klaviatūras nolasītāju.
Cilvēka tiesību aizstāvju organizācijas uzskata, ka jaunais lēmums ir solis ceļā uz policejisku valsti. Viņuprāt, tāda notikumu virzība nav pieļaujama un policijai «hakeru» paņēmienu pielietošanu drīkst atļaut tikai tiesa.
