Piedodiet, ka šeit es publicēju šādu rakstu, bet tas ir sirdi aizskarošs un jūtīga tēma, lūdzu palīdzēt. Es nezināju ,ko man darīt.. tādēļ vērsos šeit.
Bija naiva un jauka dzīve viņai, līdz viņas klasē ienāca viņš. Viņš viņas dzīvi padarīja jauku un skaistu līdz tam brīdim, kad viņa iemīlējās viņā. Viņi bija vislabākie draugi un tādi paliks vienmēr. Bet viņa, viņa vairs nevarēja un centās viņu iekarot. Viņš nāca ar savām domām un simpātijām pie viņas un jautāja, kā iekarot citas meitenes sirdi. Un viņa viņam palīdzēja, lai gan pati viņu mīlēja tik ļoti, ka vakaros viņa viena pati sēdēja un klausījās dziesmas, kas viņus bija satuvinājuši gan priekos, gan bēdās, raudāja tā, ka citu puišu nebūtu –tikai viņš. Tā meitene pie viņa vairākkārt palikusi pie viņa pa nakti ar cerību, nu šī būs tā reize, kad viņu lūpas satiksies, jā tā bija tā reize. Un tas viņas dzīvi padara vēl grūtāku, viņa saprot, ka nevar būt ar viņu kopā, jo ir labākie draugi. Tas dzīvi sagriež ar kājām gaisā. Viņai tagad ir bail, pateikt to viņam vai nē. Ir tikai divi varianti vai nu pateikt viņam, ka viņu mīl un var būt tikai divi rezultāti (zaudēt vai iegūt) vai turēt muti un klusēt visu mūžu un būt ar viņu kopā kā labākie draugi. Ko viņai darīt? Teikt vai klusēt? Viena viņa netiks galā, viņa vairs nespēj. Tās asaras, kas izlietas viņu sāpina ikdienu un tā naktis raudot būs neaizmirstama visu mūžu.
