local-stats-pixel

Audriņu traģēdija.40

36 2
..reti kurš zina par šo baiso notikumu, bet manuprāt, ir jāzina ! Pati pavisam nesen par šo notikumu neko nezināju, kaut gan dzīvoju tajā pašā pilsētā, tur pat blakus.. baisi iedomāties, kas tie par cilvēkiem kuri spēj bez žēlastības nogalināt ikvienu- gan sievietes, vīriešus, sirmgalvjus un pat mazus bērnus..



Audriņu traģēdija. Padomju armija atkāpjoties zaudēja daudzus karavīrus. Šajā laikā Rēzeknes apriņķī tika saņemti gūstā un ievietoti Rēzeknes cietumā pieci karavīri. Viņiem izdevās bēgt no cietuma, nokļūt līdz Audriņu ciema nomaļākai Aņisjas Glušņovas mājai, kurā viņi noguruši un neēduši tika paslēpti. Pa ciemiem klaiņoja policija, un drīz vien slēptuvi atklāja. Īsā apšaudē bojā gāja viens policists, otrs aizbēga un ziņoja apriņķa policijas priekšniekam A. Eihelim, kurš kopā ar B. Maikovski nekavējoties saformēja policistu bataljonu, ieradās Audriņos, sazvanīja Vācu drošības policijas drošības priekšnieku un jau telefoniski panāca šādas pavēles izdošanu: Audriņu sādžu nolīdzināt līdz ar zemi, visus iedzīvotājus apcietināt, 30 vīriešus publiski nošaut Rēzeknes tirgus laukumā. Jau vakarā tumsā sādža tika aplenkta, visi 200 ciema iedzīvotāji puskaili divdesmit grādu salā izdzīti no mājām, kravas kastēs aizvesti uz Rēzekni un ieslodzīti cietumā.

1942. gada 2. janvārī A. Eiheļa vadībā visas ciema mājas pēc viena raķetes šāviena tika aizdedzinātas, savukārt 4. janvārī, baznīcas zvaniem skanot, 30 Audriņu vīrieši tika nošauti pie Rēzeknes cietuma sienas. Iepriekšējās dienas vakarā 170 audriņieši (sievietes, sirmgalvji, bērni) tika izdzīti cietuma pagalmā, sadzīti mašīnās, pa tumsu aizvesti uz Ančupāniem, nostādīti rindās pie pusizraktām bedrēm un nošauti.
36 2 40 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 40

0/2000
anonimais neturi taisnibu? jobanais krievu anusa laizitaj!
2 1 atbildēt
Piekrītu bubble. Latvju tauata baigi daudz cietusi diemžēl, un dēlj vis;adiem mankārīgiem ārzembniekiem!
2 1 atbildēt
pff... tiešām skumji emotion un tomēr, kā kko tādu varēja pieļaut?
3 2 atbildēt
Heresiarh komentārs 2009-01-04 20:44:29 Nu visi tik bļauj par nacistu neģēlībām. Pirmkārt, autors drīkst ielikt atsauces - par 30 nošautajiem vīriešiem piekrītu, bet tiem 170 bērni, sirmgalvji ir izzīsti no pirksta vai no kāda nezināma avota. Otrkārt - iedomājieties sevi Boļeslava Maikovska vietā - pienāk paziņojums ka ciems (ja ciems, nevis kāds atsevišķš iedzīvotājs) slēpj pretinieka kareivjus. Manuprāt, pilnīgi pareiza rīcība no Maikovska puses
0 0 atbildēt
ak dievs....
1 1 atbildēt
njaa... un tā arī tas viss noklusa? reizēm pilnīg dūres savelkās dēļ tādiem
1 1 atbildēt
dea avatarsdea
sweet69- cietums pie lielā tirgus, pretim Sarkanajai baznīcai.. kādreiz bij.
1 1 atbildēt
Vienkārši ierakstām gūglē un volā! pavisam ko citu saka: Audriņu ciemata centrā, Rēzeknes – Gulbenes šosejas malā, garāmbraucēju skatienam paveras granīta piemineklis 1942. g. 4. janvārī nevainīgi sodīto audriņiešu piemiņai. Pieminekli veidojusi tēlniece Alise Veinbaha. Tas uzstādīts 1972. gadā, Audriņu traģēdijas 30. gadadienā. 1942. gada 4. janvārī vācu drošības policija soda operācijas laikā par padomju mežabrāļu slēpšanu un palīgpolicistu nogalināšanu nodedzināja Audriņu ciematu un ciema pieaugušos vīriešus publiski nošāva Rēzeknes tirgus laukumā. Pārējos audriņiešus, ieskaitot sievietes, sirmgalvjus un bērnus, nogalināja Ančupānu kalnos. Šos notikumus padomju propaganda padarīja par īpaši patētisku vēstures simbolu, taču skarbā patiesība bija pavisam prozaiska. Kolektīvās atbildības piemērošanu skaidro Latvijas Kara muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Valdis Kuzmins: „Vācieši 1941. gada beigās visās okupētajās zemēs ieviesa kolektīvās atbildības principu: ja gadījumā kāda ciema mājā atradīs sarkano partizānu vai padomju karavīru, par to atbildību uzņemsies viss ciems, respektīvi, no šā ciema tiks ņemti ķīlnieki un, ja gadījumā būs atkārtoti gadījumi, ķīlniekus nošaus. No padomju laikiem atceramies Audriņu traģēdiju, kas plaši aprakstīta vēstures grāmatās. Audriņu ciemā 1941. gada decembra beigās pazuda viens latviešu palīgpolicists, viņu meklējot, mežā notika kauja, kurā gāja bojā vēl trīs palīgpolicisti. Par to atriebjoties, tika paziņots, ka ciems ir atbildīgs par šiem upuriem: visas mājas nodedzināja, vairāk nekā 100 cilvēkus nošāva. Piemēram, Baltkrievijā šo kolektīvās atbildības principu lietoja līdz pat okupācijas beigām, bet Latvijas teritorijā vairs ne. Grūti spriest, kāpēc, – iespējams, bija pārāk liela pretestība no vāciešiem lojālajiem latviešiem, iespējams, vācieši saprata, ka tāda cīņas taktika ir neefektīva. Arī sarkano partizānu aktivitāte nebija tik liela kā Baltkrievijā un Ukrainā, kur vāciešiem varbūt nebija iespējams atteikties no kolektīvās atbildības taktikas, lai saglabātu kontroli. Latvijā vācieši kopā ar latviešu palīgpoliciju izmantoja citu taktiku: partizānu atbalstītājus izsūtīja, kas, protams, arī nebija nekāda Dieva dāvana – nokļūt Salaspils koncentrācijas nometnē vai Vācijā [1]. Par Audriņu notikumiem mūsu rīcībā saglabājusies arī kāda nezināma autora visai ticama notikumu interpretācija: „Vāciešu Rēzeknē nebija daudz un tikai Rēzeknē, rajonā nebija. Pa ceļu pajūgā brauca divi policisti, skatās, ka viena sieviete iet uz aku pēc ūdens, bet viņus ieraudzījusi, pēkšņi pamet nēšus un skrien uz istabu. Viņas mājās bija no [..] atnākuši pasēdēt siltumā un padzert kandžu šīs ģimenes vīrieši, kuri slēpās mežā bunkurā. Policisti ies skatīties, kas tur notiek, kāpēc sieviete bēg. Policistiem pienākot tuvāk, vīrieši uz viņiem šāva, vienu policistu nošāva, otru ievainoja. Ievainotais aizgāja līdz ragavām un aizbrauca uz Rēzekni, Rēzeknē pateica, kas notika. Kad vācieši otrā dienā atbrauca uz Audriņiem, vainīgie naktī bija salikuši ragavās mantas un aizbraukuši. Iespējams, pie attāliem radiem. Aizbraukšana notika naktī, un kad pratināja kaimiņus, viņi tiešām nezināja, kur viņi palika. Tad vācieši paņēma ķīlniekus, lai piesakās vainīgie. Bet viņi nepieteicās. Un tad vācieši izdarīja to, kāpēc vispār zaudēja karu, bija nežēlīgi pret nevainīgiem cilvēkiem, nodedzināja visas mājas un nošāva visus Audriņu iedzīvotājus, lielus un mazus. Tikai daži izbēga”. Otrs piemineklis atrodas šķūņa vietā, kur nāvei nolemtie audriņieši bija ieslodzīti pirms aizvešanas uz nošaušanu Ančupānu kalnos.
3 3 atbildēt
ak dievs :(
0 0 atbildēt
stulbs esi? doma ko saki
0 0 atbildēt
tevi mate no kaimina pirksta izzida ... butu tava vecmaate taja ciema tava komentaara te nebutu .jo tavuprat ir ok .vinna jano6auj ..nu taa tak sanak?tu lops
1 1 atbildēt
daa
0 0 atbildēt
0 0 atbildēt
nja...nežēlība ir katra cilvēka dabā, ja runāt par šo notiku par to es zinu no mazas bērnibas mana vecmamma bija izaugusi tajā ciemā un mēdza stāstīk kā viņi slēpās mežā, pagrabos par visām bailēm un vēl arī kā bija jānoskatās uz ebrejiem kurus veda nošaut, protams, tā ir jau cita trāģedija, šajā rajonā bet vai tad tajos laikos šķiroja galvenais bija izrādīt savu varu, Audriņu traģēdija, ko tik dažadi komentē man ir tuva, jo pārlūkojot vecas fotogrāfijas atradām vecvecvecmammas un vecvecvectēva un tad arī man tika izstāstīts ka viņi arī bija to cilvēku skaitā kurus nošava tur, vēlā nakts stundā viņus no mājām aizveda tad arī jau nākamajā dienā viņi gulēja tur starp pŗējiem, ja ticēt radu stēstītajam
0 0 atbildēt

Autore ir Alvīne Veinbaha nevis Alise

0 0 atbildēt
Nu negrib un negrib cilvēki padomāt par ko darītu ja būtu Maikovska vietā...
0 1 atbildēt
Piedevām, tajā ciemā latviešu vispār nebija, vai arī bija daži. Turklāt jāņem vērā ka komunisma cēlāju kareivji bija nolaiduši no kātiem vienu šucmani - ko tad vajadzēja darīt, pirkstu pakratīt vai?
3 4 atbildēt
dea avatarsdea
piekrītu, nauruha ! Navigators - kāds tur ar mierinājumu sakars, vnk gribēju informēt cilvēkus. (vari šito mierinājumu pateikt bojā gājušo cilvēku radiniekiem. )
1 2 atbildēt
dea avatarsdea
ASH_Gnome- vācieši vainīga, tajā laikā boļševiku režīms vēl nebija kļuvis tik "spēcīgs," un vācieši darīja visu iespējamo, lai saglabātu savu varu.
0 1 atbildēt
Nu visi tik bļauj par nacistu neģēlībām. Pirmkārt, autors drīkst ielikt atsauces - par 30 nošautajiem vīriešiem piekrītu, bet tiem 170 bērni, sirmgalvji ir izzīsti no pirksta vai no kāda nezināma avota. Otrkārt - iedomājieties sevi Boļeslava Maikovska vietā - pienāk paziņojums ka ciems (ja ciems, nevis kāds atsevišķš iedzīvotājs) slēpj pretinieka kareivjus. Manuprāt, pilnīgi pareiza rīcība no Maikovska puses.
2 4 atbildēt