Audriņu traģēdija.40

..reti kurš zina par šo baiso notikumu, bet manuprāt, ir jāzina ! Pati pavisam nesen par šo notikumu neko nezināju, kaut gan dzīvoju tajā pašā pilsētā, tur pat blakus.. baisi iedomāties, kas tie par cilvēkiem kuri spēj bez žēlastības nogalināt ikvienu- gan sievietes, vīriešus, sirmgalvjus un pat mazus bērnus..



Audriņu traģēdija. Padomju armija atkāpjoties zaudēja daudzus karavīrus. Šajā laikā Rēzeknes apriņķī tika saņemti gūstā un ievietoti Rēzeknes cietumā pieci karavīri. Viņiem izdevās bēgt no cietuma, nokļūt līdz Audriņu ciema nomaļākai Aņisjas Glušņovas mājai, kurā viņi noguruši un neēduši tika paslēpti. Pa ciemiem klaiņoja policija, un drīz vien slēptuvi atklāja. Īsā apšaudē bojā gāja viens policists, otrs aizbēga un ziņoja apriņķa policijas priekšniekam A. Eihelim, kurš kopā ar B. Maikovski nekavējoties saformēja policistu bataljonu, ieradās Audriņos, sazvanīja Vācu drošības policijas drošības priekšnieku un jau telefoniski panāca šādas pavēles izdošanu: Audriņu sādžu nolīdzināt līdz ar zemi, visus iedzīvotājus apcietināt, 30 vīriešus publiski nošaut Rēzeknes tirgus laukumā. Jau vakarā tumsā sādža tika aplenkta, visi 200 ciema iedzīvotāji puskaili divdesmit grādu salā izdzīti no mājām, kravas kastēs aizvesti uz Rēzekni un ieslodzīti cietumā.

1942. gada 2. janvārī A. Eiheļa vadībā visas ciema mājas pēc viena raķetes šāviena tika aizdedzinātas, savukārt 4. janvārī, baznīcas zvaniem skanot, 30 Audriņu vīrieši tika nošauti pie Rēzeknes cietuma sienas. Iepriekšējās dienas vakarā 170 audriņieši (sievietes, sirmgalvji, bērni) tika izdzīti cietuma pagalmā, sadzīti mašīnās, pa tumsu aizvesti uz Ančupāniem, nostādīti rindās pie pusizraktām bedrēm un nošauti.