Pētījumā, kas tika sākts pirms desmit gadiem, piedalījās 1171 Igaunijā dzīvojošs bērns, saldummīļu gēns tika atklāts 48 no tiem. Patlaban ar šo pašu cilvēku līdzdalību notiek pētījuma turpinājums, kura gaitā zinātnieki cer noskaidrot, kā šis gēns ietekmē pieaugušos.
«Mēs analizējām bērnu ēšanas paradumus vienas diennakts laikā,» par 10 gadus seno veikto darbu stāstīja Tartu universitātes profesors un izpētes grupas vadītājs Jānuss Harro. «Atklājām, ka bērni ar noteiktu gēna veidu ēd divas reizes vairāk saldumu nekā citi. Viņi patērēja ļoti lielu cukura daudzumu,» viņš piebilda, norādīdams, ka atšķirība ēšanas paradumos tika konstatēta vienīgi saldumu patēriņā, citus pārtikas produktus bērni lietoja līdzīgos daudzumos.
«Tagad mēs cenšamies noskaidrot, vai tas pats gēns ietekmē cilvēku arī brieduma gados,» skaidroja Harro. Pirmie pētījuma turpinājuma rezultāti gaidāmi šā gada marta beigās.
Saldummīļu gēna atklāšana satricināja arī starptautisko zinātnes pasauli, un pētījuma rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā «Molecular Psychiatry».
Pa šo laiku noskaidrojies, ka saldummīļu gēns piemīt pieciem procentiem baltādaino, bet tumšādainajiem šis gēns ir sastopams piecas reizes biežāk. «Tajās pasaules vietās, kur nav pārtikas trūkuma, piemēram, Amerikā, tumšādainajiem ir lielākas problēmas ar lieko svaru nekā baltādainajiem,» Harro minēja piemēru gēna iespējamai ietekmei.
Tomēr Harro norādīja, ka ne visiem saldumus mīlošiem cilvēkiem šis gēns tiešām piemīt, jo ēšanas paradumus lielā mērā ietekmē arī vide. Pastiprinātai saldumu kārei, piemēram, ir cieša saikne ar stresu. «Gēni nenosaka uzvedību, tie tikai rada noslieci,» bilda Harro.
...tā pat kā man 
