Visbeidzot, pirms ķeramies pie drūmās situācijas apraksta, vēlos vēl bilst, ka respektēju, pat ceru uz viedokļu dažādību komentāros. Jūs varat nepiekrist daļai/visam no manis rakstītā. That is fine.
Neesmu plānojis mēģināt atstāstīt Gruzijas vai pat tikai šī konflikta vēsturi apjoma un uzticamu vēsturisku avotu trūkuma dēļ. Kopsavilkums, ko varu piedāvāt, būtu:
Gruzijas prokrieviskais reģions Dienvidosetija jau labu laiku vēlas pasludināt neatkarību (citiem vārdiem, autonomiju Krievijas sastāvā), taču Gruzija to nebūt nevēlas. Krieviem jau kopš 1990.-ajiem Osetijā ir militāri spēki, kuri nesen sāka provocēt Gruziju. Pirms pāris dienām Gruzija (konstitucionāli savā!) Osetijas apgabalā ieveda savus militāros spēkus, uz ko Krievijas virspavēlniecība saberzēja rokas, priecājoties, ka Gruzijas ASV-atbalstītais-bet-demokrātiski-ievēlētais prezidents paķēris ēsmu, un pilnā sparā atklāja faktiski visas valsts teritorijas bombardēšanu. Lai labāk izprastu/iztēlotos situāciju, droši aizstājiet "Gruzija" ar "Latvija" un "Osetija" ar, piemēram, "Latgale" (nevēlos baidīt cilvēkus - nekas tāds ar mums vismaz pagaidām nenotiks, tas vienkārši ir diezgan atbilstošs salīdzinājums).
Šeit bilde kļūst mēreni miglaina. Nav skaidras statistikas par kritušajiem nevienā frontes pusē. Ir zināms, ka ir bojā gājuši vismaz simtiem civilo iedzīvotāju, tāpat desmitiem tūkstošu ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Situāciju valstī vienā vārdā definē: karš.
Kas attiecas uz Osetijas reģionu, tas jau sen ir bijis Gruzijas sastāvā, savukārt runājot par tā vēlmi atdalīties, var vilkt paralēles ar Basku teritorijām Spānijā. Kas attiecas uz Krievijas iesaistīšanos konfliktā, viens iemesls noteikti ir vēlme atgūt padomju sabrukumā zaudētās pro-rietumnieciskās teritorijas, izmantojot Hitlera Čehoslovākijas taktiku no Otrā pasaules kara (pagaidām lielo rietumvalstu reakcija ir teju tāda pati, kā pirms 70 gadiem - stulbi slinka). Taču galvenais, reālais mērķis mūsu kaimiņam ir Baku-Tbilisi-Čečenijas un topošā Kaspijas naftas vadu un līdz ar to pēdējo lielo neskarto dabasgāzes un naftas rezervju iegūšana savā kontrolē. Krievijas naftas monopola Eirāzijā dēļ ir bijuši vairāki mēģinājumi apiet tās naftas vadus (caur Gruziju), lai Eiropai sniegtu nedaudz vairāk enerģētiskās brīvības. Šī Krievijas militārā operācija Olimpiādes aizsegā, aizbildinoties ar savu "pilsoņu" glābšanu no naidīgas valsts, ir nekas cits, kā vien tāda pati svešas naftas zagšana, kā ASV operācija Irākā (un Irānā?). Žēl, protams, ka ASV deva tam precedentu un stimulu, tādējādi zaudējot jebkādu morālu argumentāciju pret Krievijas šā brīža agresiju.
(Ņemts no pašmāju web portāla). Avots: gign.lv
