Atkailināšanās – vai skaisti, vai veselīgi, un cik drīkst?
Vāverītei ausis ārā
«Nu ir par traku! Nepietiek, ka dibena rievu var redzēt. Nu jau arī vāverītei ausis ārā!» izsaukusies kāda meitu māmiņa, kas vērīgi seko līdzi modei. Šķiet, populārā popzvaigzne Madonna ar savu skatuves tēlu radīja modi ar zemu uz pašiem gurniem sajoztiem džinsiem un topiņiem, kas lejasgalā sniedzas augstāk par nabu. Pats trakākais – zvaigzne šādi parādījās uz skatuves, bet viņas cienītājas, kas atrodas mūsu vidū, līdzīgā paskatā sāka staigāt ziemas spelgonī – īsa silta jaciņa, kas sniedzas tikai līdz pavēderei, bet džinsi jau parasti paliek tie paši – gan vasarā, gan rudenī, gan pavasarī, gan ziemā. Kā stāsta vecmeistare tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga, pirmie izmaiņas pamanījuši tērpu modelētāji. Dzīvība instinktīvi cenšas sevi pasargāt, un meitenēm, kuras aukstumā staigā plikiem vēderiem, pazūdot viduklis. Proti, tas apaug ar tauku kārtu. «Mana meita, kas strādā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, pirmajā brīdī teica: «Tas nevar būt! Taču tad pavēroja savas audzēknes un secināja – izmaiņas simts procentos gadījumu,» teic māksliniece.Runājot par plikumu rādīšanu sabiedrībā, viņa piebilst, ka agrāk valdījis uzskats: ja tu atkailinies, tad skatam jābūt estētiskam. Pretējā gadījumā pārlaid pāri savai miesai viegli krītošu apģērba gabalu. Turpretī tagad, kad visādos veidos tiek audzināta tolerance pret savādo, savus plikumus rāda arī tie, kam uz miesas līgojas pamatīgas «riepas». Tu esi savādāks – tev par to nav jākaunas! Bet, ja kādu kas šķebina, nav jāskatās!
Laiki mainās – tikumi arī
Uz rotaļīgu atkailināšanos īpaši ātri mēdz būt studenti. Amerikā to piekopj, uzņemot jaunus biedrus korporācijās, citreiz tā parādās kā nevardarbīga vienreizēja protesta forma. Apkopojot materiālus Latvijas Lauksaimniecības universitātes septiņdesmit gadu vēsturē, nāca gaismā gadījumi, kad studenti ar bezbēdīgu skrējienu apkārt Jelgavas pilij atzīmēja priecīgu atkalredzēšanos jaunā mācību gada sākumā, cits pa auditorijas durvīm rādījis pliku dibenu pārlieku piekasīgam pasniedzējam. 1985. gada vasarā četri Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vīri (zināmā mērā protestējot pret studentu iesaistīšanu prastos lauku darbos) pliki nomaršēja pa Līvbērzes poldera dambi vismaz četrus kilometrus. Toreiz viens no viņiem tika atskaitīts no augstskolas, turpretī mūsdienās, kā spriež marša dalībnieks inženieris Juris Tihānovs, tas drīzāk tiktu uztverts pozitīvi – kā slaveno čipendeilu šovs.
Leišmales pētnieks Žanis Skudra savos pamatīgajos pierakstos savulaik stāstīja par gadījumu 20. gadsimta sākumā, kad Lieldienās kāda meita aiz kauna ielēkusi akā tikai tādēļ, ka, šūpojoties svētku šūpolēs, viņai nokrituši svārki. Pētnieks piebilda, ka tas notika laikā, kad vīrieši un sievietes kopā pliki gājuši pirtī. Tautā iemīļotajā un pēdējā laikā vairākos amatierteātros iestudētajā Jāņa Jaunsudrabiņa komēdijā «Jo pliks, jo traks» plikums pārnestā nozīmē saistās ar nabadzību un kredītu slogu. Taču, šķiet, teiciens dzīvo arī savu dzīvi un aicina iet ārpus ierastajiem rāmjiem, ieviest kaut ko inovatīvu un radošu.
