Anoreksija!30

Periodi ar atteikšanos no ēdiena jaunām meitenēm nav nekas neparasts, lielākajā daļā gadījumu tie ātri pāriet. Tas ir normāli, ka pubertātes laikā var būt nedaudz neskaidra attieksme pašiem pret savu ķermeni, pret attīstību un pārmaiņām, kuras šajos gados notiek organismā. Anoreksija ir iekšēja protesta izpausme, kas reizē smagi skar arī ģimeni. Lai „izvēlētos” kļūt par anoreksiķi nepieciešama īpaša psihe, ļoti labi attīstīta vainas sajūta. Daži domā, ka tieši šīs īpašības – spēja izjust pārspīlētu vainu un atbildību – ir sievietēm raksturīgākas īpašības, un tas varētu būt izskaidrojums tam, ka anoreksija sievietēm sastopama 10 reižu biežāk nekā vīriešiem.

Gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingu diētas ievērošanu, kas kļūst par dzīves galveno sastāvdaļu. Sākotnēji pirms diētas uzsākšanas lielākai daļai meiteņu ar anoreksiju patiešām ir liekais svars. Taču tad, kad sasniegts normāls svars, meitenes diētu nepārtrauc, bet turpina badoties, līdz to svars drīz vien ir zem pieļaujamām vecuma normām. Dažos gadījumos atteikšanās no ēdiena aiziet par tālu, un jaunā sieviete pilnībā zaudē kontroli pār savu reakciju. Viņa ēd arvien mazāk, arvien mazāk kustas, dedzīgi interesējas par kaloriju tabulām un ēdiena gatavošanu (protams, ne jau sev).

Anoreksijas gadījumā cilvēkiem ir dīvaina uzvedība attiecībā pret ēdienu, tas tiek slēpts, lai apkārtējie domātu, ka ēdiens patiesībā tiek apēsts, turklāt citi slimnieki var būt pat aizrāvušies ar kulināriju, izdomājot arvien jaunas un interesantas receptes un tās pagatavojot, bet paši neko no pagatavotajiem ēdieniem neēd.

Lai gan beigās slimniece ir ārkārtīgi tieva, pašai vēl aizvien šķiet, ja ir par resnu. Slimība var kļūt dzīvībai bīstama, jo galīgi trūkst izpratnes par sevi un par slimību. Lielākā daļa meiteņu, kam ir anoreksija, nejūtas slimas vai arī nejūt, ka viņām draud saslimšana. Viņas jūt, ka pamazām risina dažas problēmas. Kad anoreksija ir attīstījusies tik tālu, ka nav vairs kontrolējama, ir iestājies dzīvībai bīstams stāvoklis, kad noteikti nepieciešama ārstēšana.

Ir dažādi veidi, kā ārstēt anoreksiju. Daudzviet tiek piedāvāta ģimenes terapija, pārrunu terapija slimniecei, taču citi speciālisti uzskata, ka ļoti svarīgi jau no paša sākuma panākt, lai viņa pieņemtos svarā, un ārstēšanā izmanto pat piespiedu barošanu. Ārstēšana, protams, atkarīga no tā, cik slima ir meitene. Dažas kļūst tik tievas, ka vārda tiešā nozīmē mirst badā. Šīs meitenes jāhospitalizē psihiatriskajā nodaļā. Protams, ir arī gadījumi, kad meitenes nomirst. Lielākā daļa meiteņu, kas sirgst ar anoreksiju, dažu gadu laikā pilnīgi izveseļojas, taču dažas uz stresa periodiem arī turpmākajā dzīvē reaģē ar anoreksiju.

Anoreksijas iemesli ir ļoti sarežģīti un līdz galam nav izpētīti. Nozīmīgi ir dažādi psiholoģiskie, sociālie, fizioloģiskie faktori un apkārtējās vides ietekme, to savstarpējās mijiedarbības rezultātā var attīstīties anoreksija. Liela nozīme ir mediju ietekmei un modes pasaules noteiktajiem skaistuma etaloniem, izraisot „tievuma” kultu, un mākslīgi radot stereotipu, ka tikai tievas sievietes spēj būt skaistas. Šī ietekme atstāj ļoti spēcīgu iespaidu uz nenobriedušu cilvēku psihi, it īpaši, ja gadījusies kāda neveiksme dzīvē, tad to bieži vien cilvēks pats saista ar to, ka viņa ārējais izskats neatbilst nekādiem standartiem, ka veiksmes priekšnoteikums ir ārēja pievilcība un skaists augums.

Anoreksijas sekas: • hormonālie traucējumi, • izzūd menstruālais cikls, • muskuļu vājums, • problēmas ar asinsriti, • matu izkrišana; • problēmas ar ādu, • ūdens uzkrāšanās šūnās, • dažādas sekas organismā, ko izsauc nepietiekams vitamīnu un minerālvielu daudzums; • dažādi kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi un sāpes vēderā