Alus ir alkoholisks dzēriens, kuru iegūst, raudzējot cukuru ar cieti saturošu masu no miežiem un veidojot iesalu. Alu var gatavot arī no kviešiem, kukurūzas, rīsiem un citiem augiem, kaut gan visbiežāk gatavo tieši no miežiem. Apiņi ir tas, kas alum sniedz raksturīgo rūgtumu, reizē arī darbojoties kā dabīgam konservantam, lai arī dažreiz alum mēdz pievienot dažādus citus augus un augļus, kas ietekmē tā garšu. Alus ir pasaulē vecākais un populārākais no vājajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alkohola procents alū parasti ir no 4 līdz 6%, tomēr spirtotajiem aliem tas var būt lielāks.
Katru gadu Vācijas pilsētā Minhenē tiek rīkots festivāls Oktoberfest, kas ir slavenākais un apmeklētākais alus festivāls pasaulē.
Alus0
12
0
Vēsturiski alu ieguva jau vismaz kopš 4000. gada p.m.ē., to pazina senie šumeri, ēģiptieši un divupieši. 1516. gadā Vilhelms IV, Bavārijas hercogss pieņēma tā dēvēto Reinheitsgebot (tīrības likumu), kas, iespējams, ir viens no senākajiem pārtikas kvalitātes regulējuma likumiem, kurš spēkā arī mūsdienās. Tas noteica, ka alus ir tikai tāds dzēriens, kura sastāvdaļas ir tikai graudi, apiņi un ūdens. Līdz Rūpnieciskajai revolūcijai alu raudzēja mājās galvenokārt paša patērēšanai, lai arī no 7. gadsimta ar aldarību un tā pārdošanu nodarbojās arī Eiropas klosteros.[nepieciešama atsauce] Rūpnieciskās revolūcijas laikā alu sāka ražot masveidā un rūpnieciski, līdz 19. gadsimta beigām krietni samazinot mājas alusdarīšanas nozīmi un izplatību
Izejvielu dažādības dēļ iegūtā alus garša, krāsa un konsistence var būt pilnīgi atšķirīga. Saskaņā ar Vācijas 1516. gada Reinheitsgebot (tīrības likumu) par alu drīkst saukt tikai tādu dzērienu, kas izgatavots no graudiem, apiņiem un ūdens bez jebkādām citām sastāvdaļām. Izmantotie graudi parasti ir mieži, taču dažas alus darītavas mēdz izgatavot alu no kviešiem. Dzīvais alus rūgšanas procesā pat tad, kad jau iepildīts pudelēs, ir mazliet duļķains un necaurspīdīgs, turklāt ar ļoti īsu realizācijas termiņu, tādēļ ražotāji mēdz veikt alus dzidrināšanu, pievienojot tam dzidrinātājus vai alu filtrējot, padara to dzidru un krietni paildzina tā derīguma termiņu.
Tā kā alus galvenā sastāvdaļa ir ūdens, tad ūdens avots un tā ķīmiskais sastāvs atstāj lielu iespaidu uz alus īpašībām, taču pamatā visu nosaka tieši recepte.
Daudzas alus šķirnes ir radušās, pielāgojoties kāda reģiona ūdens īpatnībām, taču ar īpaši tīru ūdeni, piemēram, Īslandē,[nepieciešama atsauce] alus nerūgst vispār, tādēļ tiek lietots uzlējums jeb liekais ūdens no iepriekš brūvēta alus. Tikmēr, piemēram, Īrijā, precīzāk Dublinā, alus raudzēšanā lieto cietu ūdeni, kas piemērots tumšajiem aliem jeb tā sauktajiem stoutiem kā Guinness
Reklāma
Patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2010. gadā Alus (litri)
1. Čehija 132
2. Vācija 107
3. Austrija 106
4. Īrija 104
5. Igaunija 91
6. Lietuva 86
7. Polija 84
8. Austrālija 83
9. Venecuēla 83
10. Somija 83
11. Slovēnija 83
12. ASV 78
13. Beļģija 78
14. Horvātija 78
15. Rumānija 77
16. Panama 75
17. Nīderlande 74
18. Apvienotā Karaliste 74
19. Bulgārija 73
20. Jaunzēlande 71
... ... ...
25. Latvija 67
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
