1957. gadā dzimušais Usama ir viens no šeiha Mohameda bin Ladena 54 bērniem. Mohameds, viens no visbagātākajiem cilvēkiem arābu valstīs, 1931. gadā nodibināja Saūda Arābijā lielāko kompāniju Saudi Binladen Group, kas nodarbojās ar celtniecības un inženieru darbiem, nekustamo īpašumu tirgu, sakaru tīklu veidošanu un izdevniecību. Jau kopš darbības sākumiem savstarpēji izdevīgi biznesa kontakti saistīja bin Ladenu ar Eiropas un ASV bankām un uzņēmumiem. ASV kompānijas darījumu pilnvarotais bija koncerns Carlyle Group, kas kontrolēja daudzas svarīgas ASV militārās apgādes jomas. Mohameds un arī viņa mantinieks Salems mīklainos apstākļos gāja bojā. Bin Ladeni ir veikuši lielas biznesa operācijas, kas veicināja ASV nostiprināšanos Persijas līcī: kara bāzu būvēšanu Saūda Arābijā un Kuveitas atjaunošanu pēc Līča kara.
Arī Usama, kurš bija ieguvis menedžmenta un ekonomikas diplomu, veiksmīgi uzsāka biznesa karjeru. 1979. gadā viņš pieņēma Saūda Arābijas slepeno dienestu direktora, prinča Turki al Feisāla priekšlikumu vadīt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP0 slepenās operācijas Afganistānā pret PSRS okupantiem. Desmit gados CIP investēja operācijās Afganistānā divus miljardus dolāru, kas padarīja šo pasākumu par dārgāko no CIP veiktajiem. Usama bin Ladens, lai varētu propogandēt svēto karu - džihādu pret PSRS, vervēt, apmācīt un apbruņot kaujiniekus, izveidoja sistematizētas informācijas banku „Al Kaīda” (tiešā tulkojumā no arābu valodas - datu bāze), kas vēlāk izveidojās par patstāvīgu kaujinieku organizāciju.
Pēc PSRS sabrukuma bin Ladens paturēja kaujiniekus savām vajadzībām un sarāva saites ar CIP. 1990. gadā viņš piedāvāja Saūda Arābijas monarham padzīt Irākas spēkus no Kuveitas, un palika neapmierināts, kad karalis šī uzdevuma veikšanai deva priekšroku amerikāņiem. Pēc oficiālās versijas, kopš šī brīža viņš kļuva par amerikāņu pretinieku.
Turpmākajos gados bin Ladens un viņa vadītā Al Kaīda tika pasludināti par bezmaz visu uzbrukumu amerikāņiem musulmaņu pasaulē vaininiekiem. Varoņdarbus atklāja uzbrukums ASV karavīriem Somālijā 1992. gadā. Usamam atņēma Saūda Arābijas pilsonību, un viņš apmetās Sudānā, kur ieguldīja banku un agrofirmu dibināšanā, dzelzceļu un lidostu būvē daļu no sava mantojuma 300 miljonu dolāru apjomā. 1996. gadā pēc apsūdzības Ēģiptes prezidenta slepkavībā viņu no Sudānas padzina, un bin Ladens devās uz Afganistānu.
1996. gadā 19 amerikāņu karavīri gāja bojā teroristu uzbrukumā Kobaras militārajai bāzei Saūda Arābijā. ASV bin Ladenu apsūdzēja kā uzbrukuma pasūtītāju, bet viņš par atbildi pasludināja džihādu pret ASV un Izraēlu ar mērķi padzīt neticīgos no Arābijas pussalas.
1998. gadā tika uzspridzinātas ASV vēstniecības Tanzānijā un Kenijā, bojā gāja 298 cilvēki, lielākoties vietējie iedzīvotāji. Kā ierasts, ASV par vainīgo atzina bin Ladenu, un pēc prezidenta B. Klintona rīkojuma uz Al Kaīdas bāzēm Afganistānā tika izšautas 75 raķetes, kas nodarīja niecīgus postījumus. Federālais izmeklēšanas birojs izsludināja bin Ladenu meklēšanā, solot par viņa galvu 5 miljonus dolāru, bet viņa konti ASV bankās tika iesaldēti. Tas nenozīmē, ka bin Ladens nevarēja lietot kontus citu valstu bankās.
2000. gadā tika saspridzināta ASV zemūdene pie Jemenas krastiem, un vainīgais atkal nebija tālu jāmeklē. 2001. gada 8. maijā ASV aizsardzības ministrs D. Ramsfelds pasludināja, ka ASV „ienaidnieks numur viens” bin Ladens, kura rīcībā jau ir bakteoroloģiskie un ķīmiskie ieroči, ir gatavs uzbūvēt atombumbu.
Šādi centieni bin Ladenu padarīt par teroristu karali izraisīja skepsi kompetentu cilvēku aprindās. Tā bijušais CIP darbinieks M. Birdens atzina: „Šinī lietā daudz kas ir izdomāts. Te jums ir vesela mitoloģija par bin Ladenu. Tā ir izrādes daļa. Mums nav nacionālā ienaidnieka kopš PSRS sabrukuma 1991. gadā. Un es domāju, ka mums vienkārši patīk viss šis jocīgais starptautiskais terorisms laikā, kad īstais terorisms dramatiski maina savu raksturu.” Ko viņš domāja ar īsto terorismu? Iespējams, tīši organizētas provokācijas, kas ASV rada iemeslu veikt militārās akcijas.
Vai bin Ladens patiešām pārtrauca visus kontaktus ar CIP? Ir fakti, kas liecina par pretējo, un vedina uz domām, ka īstenībā starptautisko terorismu veido un atbalsta ASV slepenie dienesti. No 1987. līdz 1998. gadam Al Kaīdas kaujinieku apmācību vadīja ēģiptiešu virsnieks Alī Mohameds, kurš tanī pašā laikā strādāja par ... instruktoru ASV specdienestu kaujinieku skolā. Nav iespējams, ka CIP tik ilgu laiku nebija zināma sava darbinieka piederība Al Kaīdai.
Neilgi pirms 11. septembra traģēdijas, no 2001. gada 4. līdz 14. jūlijam smagi slimais bin Ladens ārstējās Dubaijā amerikāņu slimnīcā, kur viņu apciemoja ģimenes locekļi, Saūda Arābijas ietekmīgas personas un arī CIP aģents Dubaijā. Neviens no viņiem negribēja nopelnīt piecus miljonus...
Kabatas bubuļa briesmu darbi netika izsmelti ar uzbrukumiem ASV svešā teritorijā. Jau 11. septembra rītā, kad telesabiedrība CNN pārraidīja pirmos kadrus par lidmašīnas ietriekšanos vienā no Pasaules Tirdzniecības centra ēkām un vēl nebija zināms, kas tas ir - aviokatastrofa vai terora akts, komentētāji runāja par iespējamo bin Ladena atbildību par notikušo. Kaut arī tam nebija nekādu pierādījumu, ģenerālis Kolins Pauels un prezidents Džordžs Bušs paziņoja, ka „pēc ticamiem ziņu avotiem” terora aktus organizējis bin Ladens un Al Kaīda. Tas kļuva par neapstrīdamu dogmu un iemeslu karam. 7. oktobrī ASV un Lielbritānija sāka uzbrukumu teroristu atbalstītājiem talibiem Afganistānā, vēlāk sita arī starptautiskā terorisma atbalstītāja Sadama Huseina stunda.
Vienīgais publicētais materiāls, ko ASV varas iestādes atzina par neapgāžamu pierādījumu bin Ladena vainai, bija videoieraksts, kas uzradās 2001. gada decembra sākumā un it kā ticis uzņemts 11. septembrī kādā no Al Kaīdas bāzēm. Šajā sliktas kvalitātes ierakstā vīrietis, kas pēc izskata atgādina bin Ladenu, bet ar atšķirīgu ķermeņa būvi un sejas vaibstiem, atklāti tīksminoties par notikušo, atkārto oficiālo versiju par 11. septembra notikumiem: 19 speciāli sagatavoti kaujinieki tika nosūtīti uz ASV, nolaupīja pasažieru lidmašīnas un ietriecās ar tām Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos jeb Dvīņu torņos Ņujorkā un Aizsardzības ministrijas ēkā jeb Pentagonā pie Vašingtonas. Kaujinieki līdz pat iesēšanās brīdim lidmašīnās neesot zinājuši, kas viņiem būs jādara. Interesanti, kādā veidā bin Ladens viņiem nodeva pēdējās instrukcijas?
Virtuālais teroristu vadonis videoierakstā atklāja: viņš bija iecerējis, ka degošā lidmašīnu degviela izkausēs debesskrāpju metāla konstrukcijas. Šo atzīšanos ASV masu saziņas līdzekļi arī pasniedza kā neapgāžamu pierādījumu tehniski neiespējamajam Dvīņu torņu sagrūšanas iemeslam.
Bin Ladens par 11. septembra notikumiem
Traģisko notikumu laikā bin Ladens atradās slimnīcā Pakistānā, kur ārstēja nieru mazspēju. 28. septembrī Pakistānas laikrakstā „Ummat” tika publicēta intervija ar viņu, kurā bin Ladens noliedza savu saistību ar uzbrukumiem un norādīja uz, viņaprāt, īstenajiem traģēdijas vaininiekiem. Šī intervija nav parādījusies lielākajos Rietumu masu saziņas līdzekļos, bet ir pieejama globālajā tīmeklī.
Bin Ladens intervijā atkārtoti apgalvoja: „Es jau esmu teicis, ka man nav sakara ar uzbrukumiem ASV 11. septembrī. Kā musulmanis, es cik spēdams cenšos nerunāt melus. Es neko nezināju par šiem uzbrukumiem, un neuzskatu nevainīgu sieviešu, bērnu un citu cilvēku slepkavību par pieņemamu rīcību. Islāms stingri aizliedz kaitēt nevainīgām sievietēm, bērniem un citiem cilvēkiem. Šādas darbības ir aizliegtas pat kaujas laikā.” Kā pretstatu islāma morālei bin Ladens min ASV, kas neizvēlas līdzekļus savas ietekmes izplatīšanai: „Amerikai nav draugu, un tā arī negrib tos, jo nepieciešamais draudzības priekšnoteikums ir - atrasties vienā līmenī ar draugu vai uzskatīt viņu par sev līdzīgu. Amerika nevienu negrib redzēt līdzīgu sev. No citiem tā gaida verdzisku pakļaušanos. Tādēļ citas valstis ir vai nu tās vergi, vai pakļautie.” Islāmticīgie pakļaujas tikai Dievam, un viņu bruņotie centieni nepieļaut nonākšanu ASV verdzībā ir taisnīgi.
Bin Ladens izvirzīja versiju, ka tā dēvētais terora akts ir provokācija, lai izraisītu plaša mēroga konfliktus: „Savienotajām Valstīm jāpacenšas sameklēt šo uzbrukumu vaininiekus sevī – cilvēkus, kas ir amerikāņu sistēmas daļa, bet atšķiras uzskatu ziņā. Vai arī tos, kas darbojas kādas citas sistēmas labā, kas vēlas padarīt šo gadsimtu par konflikta starp islāmu un kristietību laiku, lai rezultātā viņu pašu civilizācija, nācija, valsts vai ideoloģija varētu izdzīvot.” Visticamāk, vainīgie ir ASV specdienesti: „Turklāt ASV pastāv izlūkošanas aģentūras, kuru finansēšanai Kongress un valdība katru gadu piešķir miljardiem dolāru. Šī finansēšana nebija liela problēma, kamēr pastāvēja PSRS, bet tad šo aģentūru budžets nonāca briesmās. Tām bija vajadzīgs ienaidnieks. Tādēļ tās vispirms sāka propogandu pret Usamu bin Ladenu un Talebanu, bet tad notika šis incidents. Padomājiet paši: Buša administrācija apstiprināja 40 miljardu dolāru lielu budžetu. Kam tiks šī milzīgā summa? Tām pašām aģentūrām, kurām nepieciešama liela nauda, lai palielinātu savu nozīmīgumu.” ASV pastāv arī ietekmīgas finansu korporācijas, kas tiecas uz globālu varu un virza valdību savās interesēs: „Vai ASV neeksistē valdība valdības iekšienē? Šai slepenajai valdībai arī jāpajautā par to, kurš sarīkoja šos terora aktus.
