Ieskats lielākajās gadsimtu zādzībās. Varbūt ne tuvu neesmu labākais tulkotājs, bet vismaz centos. 
3 gadsimtu lielākās zādzības.24
466
3
PATRIOTISKAIS ZAGLIS.
1911. gadā bilde redzamais Vinčenco Perrugija jau mēnesi nostrādājis par apsargu muzejā ieraudzīja populāru šedevru - Mona Lizu. Nav saprotams, kas viņam notika galvā, bet viņš saprata ka gleznai jāpieder Itālijai, līdz ar to viņu arī vajag nozagt. Vinčenco iztērēja vairākas nedēļas pētot muzeja drošības sistēmu un tās "vājās vietas", lai 1911. gada 23. augustā izdarīt to ko sauca par 20 gs. lielāko zādzību.
Pirmdien muzejā notika remontdarbi. Vinčenco svētdienā pārnakšņoja muzejā, bet pirmdien noņēma gleznu un ietina lupatā tad devās uz tuvāko izeju. Vairāki strādnieki viņu redzēja, bet viņa cietsirdīgais skatiens darbiniekiem neradīja ne mazākās aizdomas. Noejot pa trepēm lejā Vinčenco devās jau uz izeju izņemot gleznu no rāmja, bet izeja bija ciet. Tad Vinčenco atrada blakus karājoties gāzes lodlampu un sāka svilināt durvis. Iedomājaties - cilvēks pie muzeja izejas kautko dara ar gleznu un svilina durvis un NEVIENS to nepamanīja. Kad durvis padevās Vinčenco noziegums tika izpildīts veiksmīgi.
Reklāma
Ierodoties Itālijā Vinčenco tulīt pat devās uz mākslas galeriju Uficijā domādams, ka viņu pieņems visai svinīgi, bet, kad muzeja darbinieki ieraudzīja KAS viņam ir rokās nekavējoties zvanīja policijai. Zaglis tika arestēts un ielikts aiz restēm. Tiesa gan, ka viņam iedeva minimālo ieslodzījumu, jo kā nekā noziegums tika darīts tikai patrotiskos nolūkos. Tā kā, kad nākamreiz gribēsiet apzagt banku, muzeju vai vienkārši končas no veikala nospert vienmēr sakiet, ka darījāt to tikai tēvzemes labā. :)
MĀKSLAS CIENĪTĀJS.
Stefana Breitfeizera mājās noteikti ir daudz tukšas sienas, jo savādāk vienkārši nevar izskaidrot kādēļ cilvēks ir dažu gadu laikā nozadzis vairākus simtus bezvērtīgu darbu.
Stefana "karjera" sākās, kad vienreiz viņš ar savu draudzeni devās uz kādu mākslas muzeju. Viņš savai draudzenei teica, lai viņa pavaktē, lai neviens nenāk un pa to laiku noņēma gleznu un paejot garām vairākām kamerām izgāja ārā no muzeja. Toreiz Stefanam acīs bija melnas brilles. Stefans iegāja ritmā un sāka apzagt vairākus muzejus pēc līdzīga scenārija. Ieejot ar savu meiteni muzejā kā galīgi nepazīstami cilvēki. Vispirms Stefans apstaigāja muzeju pārbaudot visas kameras tad viņa draudzene novērsa uzmanību ar skaļām "scēnām". ja glezna bija pieslēgta pie signalizācijas, tad Stefans vienkārši viņu izgrieza no rāmja ar asu nazi. Pēc šada scenārija viņš dažu gadu laikā apstrādāja vairāk kā 170 muzejus. Stefanu noķēra reizē, kad viņš centās otro reizi apzagt vienu un to pašu muzeju DIVU DIENU LAIKĀ. Ieslodzījums tika piespriests minimāls - 3 gadi, draudzenei pusotrs. Cietumā viņš uzrakstīja grāmatu par savu veiksmi un ar viņu arī nopelnīja lielu naudas summu. P.s Viņa mamma kā uzreiz uzzināja ka viņu ķer policija sadedzināja pilnīgi visas bezvērtīgās gleznas, vāzes, grāmatas vai arī iemeta viņas upē. "Āboli no ābeles tālu nekrīt."
Reklāma
KĀ NOZAGT KARAĻA KRONI?
Tomass Bluds (1618—1680) sēžot kādā bārā, ēdot sendviču un dzerot siltu alu (silts alus patiesībā garšo pēc siltiem mīzeļiem, bet tas tā) saprata, ka dzīve viņam sastāv no vienām neveiksmēm, ko darīt? Tad viņam galvā ieskrēja, viņuprāt, ģeniāla ideja - vajag nozagt Anglijas karaļa kroni! 17. gagdsimtā to bija izdarīt daudz vieglāk nekā mūsu laikos, kaut gan arī tad tas nebija viegli. Kronis glabājās Tauerē - karaļa pilī, kuru apsargāja vairāki apsargi, kuru skaits bija pietiekams, lai sāktu kādu lokālu karu.
Viņš izdomāja diezgan oriģinālu shēmu. Viņam tur nevajadzēja ielauzties, jo viņu pašu tur uzaicināja oficiāli. Pirmajā dienā viņš tur ieradās ar savu "sievu" (īstenība tā bija prostitūte, kuru viņš nolīga) apskatīties Taueru, bet pēc dažām dienām ieradās ar savu "onkuli", kura meita bija "karalisku sakņu" kuru viņš gribēja iepazīstināt ar karaļa Edvarda dēlu. Dzerot tēju ar karali Eduardu Tomass piepeši paprasīja, lai karalis viņam parāda savu kroni, līdz ar ko Eduards bez nekādām aizdomām arī lepni to atnesa atnesa. Kamēr Eduards kroni rādija Tomasam viņa "onkulis" iesita karalim pa galvu - karalis nokrita bezsamaņā. Tomass ar koka mietu apstrādāja kroni, tā, lai viņš ielien viņam kabatā kā arī sagrieza zizli mazos gabalos, lai viss ietilptu viņa kabatās kāmēr onkulis veiksmīgi atsitās no pāris apsargiem. Plāns būtu pagājis veiksmīgi, ja nebūtu iegājis ieksā Eduarda dēls kurš gribēja tēvam atnest tēju un redzot ka tēvs ar apsargiem guļ bezsamaņā tulīt pat izsauca apsardzi. Tomass ar "onkuli" tika noķerti. Klīst baumas ka Francijas karalis Čārlzs II piedāvāja Tomasam veikt šo noziegumu, jo vēlāk viņš no viņā saņēma salu Īrīja un 500 funtus gadā kā pensiju.
Tev patiks šie raksti
