1949.gada 25.marts 17

21 0

Ir pagājis 25.marts – viena no melnākajām dienām Latvijas vēsturē. Mūsdienu jauniešiem pārmet, ka tie vāji zina savas dzimtās zemes vēsturi. Bet, no kurienes viņiem šīs zināšanas rastos, ja pat izglītības ministre uzskata, ka Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšana Latvijas skolās ir nevajadzīga un lieka. Pēc Okupācijas muzeja datiem Padomju gulagos bojā gājuši ap 53000 Latvijas iedzīvotāju. Ja cilvēks kaut ko tādu nav uz savas ādas izjutis, viņam grūti saprast svešu bēdu. Unikālas ir stendenieka Jāņa Indrika pirms 59 gadiem no vecā Stendes baznīcas kroga bēniņu loga slepus izdarītās vēstures liecības. Foto attēlā redzams kravas automobilis ar izsūtāmajiem un šautenēm bruņotu apsardzi ceļā uz Stendes staciju. Vairākās citās fotogrāfijās redzami ešelona vagoni, to apsardze un cilvēku grupiņas pie vagoniem. J.Indrikam slapstoties gar grēdās sakrautajiem gulšņiem bija izdevies nokļūt līdz grāvim un pa to lienot ešelona virzienā nonākot nelielā attālumā no vagoniem. Tuvāk līst būtu bijis bīstami, jo uzbēruma malā zālē sēdējuši divi ar automātiem bruņoti apsargi. Bijušais stendenieks, 1929.gadā dzimušais Oļģerts Birams savās atmiņās stāsta, ka viņš kopā ar vecākiem – māti Irmu un tēvu Gotfrīdu bijuši pirmie ešelona „pasažieri”, mazliet vēlāk tur atvests skolotājs Leonīds Kalniņš ar dzīvesbiedri un mazu puisīti. Pēc tam atvesta Milda Birkmane no Kaspariem” ar 1941.gadā dzimušo dēlu Elmāru. Bērns bijis slims ar augstu temperatūru un ir brīnums, ka viņš izdzīvojis. Birkmanes vīrs, Muldu apgaitas mežsargs, šajā laikā jau bijis apcietināts un aizvests uz kādu no soda nometnēm. Tajā pašā vagonā vēl „ielādēti” trīs ļoti veci un slimi cilvēki: Jānis Dauge no „Prāmniekiem, dzimis 1865.gadā , Ģertrūde Dauge, dzimusi 1888.gadā un Marija Laumane, dzimusi 1879.gadā. Austra Kristapsone savās atmiņās raksta: manu māti, divas māsas, brāli un vecvecākus izsūtīja 25.martā. Vecmāmiņa bija slima un nomira jau Stendē. Viņu pēc pāris kilometriem izmeta ārā pa vagona logu. Stendes stacijā ešelona priekšnieks no kādas izsūtāmās saņēma rakstisku iesniegumu par to, ka viņai no mašīnas nozagts maiss ar produktiem. To bija nozaguši divi VDK kareivji kopā ar kravas šoferi. Pie stacijas uz ceļa stāvējis aziātiskas izcelsmes pulkvedis, kurš ar īpašu žestu apturējis visas mašīnas. Viņa sejas izteiksme vien likusi izsūtāmajiem nodrebēt. Pirmās trīs dienas neviens no izsūtāmajiem nav no vagoniem izlaists. Tā kā vagonos nekādas labierīcības nav bijušas, par naktspodiņu kalpojusi galoša. Vagona logi bijuši aizrestoti, bet spraugas bijušas tik lielas, ka galošu varējuši tām izbāzt cauri un tās saturu izliet. Kad pirmo reizi izsūtītie izlaisti no vagoniem, sargkareivji piedraudējuši, ka visiem savas vajadzības jānokārto turpat vagona priekšā. Neviens nedrīkstējis nekur iet. Nepaklausīgiem draudēts ar nošaušanu. Bijis šausmīgs skats, kad no vagoniem biruši ārā abu dzimumu cilvēki un izdarījuši savas vajadzības turpat uz ielas publikas priekšā. No Stendes pagasta 1949.gada 25.martā izsūtīto cilvēku sarakstā minēti 132 uzvārdi. Vairums no tiem nokļuvuši Tomskas apgabala Piškinotnoickas (tagad Pervomaiskas) rajonā. Visus viņus minēt īsā rakstiņā nav iespējams, bet grāmatās „Aizvestie. 1949.gada 25.marts” un „Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs”. šie vārdi visi atrodami. 1949.gada 25. un 26.martā Stendes dzelzceļa stacijā tika saformēti divi izsūtīto ešeloni. Pirmajā no tiem ar numuru 97334 tika ievietoti 1382 cilvēki, otrajā ar numuru 97335 – 976 izsūtāmie. Šis ešelons no Stendes stacijas izgāja 27.martā. Tā galapunkts bija Čeremoškinas stacija. Ešelona priekšnieks majors Govorovs. To pavadīja ārsts Apters un divas medmāsas ar pirmās nepieciešamības medikamentiem. Ešelona sastāvā bija viens vagons – izolators. Ešelonam nebija sanitārās pases un ceļā tas netika sanitāri apstrādāts. Ceļā tika izņemti 3 mirušie – visi sirmgalvji cienījamā vecumā (70 – 83 un 93 gadi). Tomskā ešelons pienāca 10.aprīlī. Tika konstatēti 4 masalu slimnieki un 3 ar dizentēriju slimie. Daudziem stipra utainība kā arī paaugstināta temperatūra. Vilnis Ivanovs,vēstures pētnieks