›

10 prāta paradoksi 43

371 1

Paradokss ir absurda pa tie sība , kas balstās uz šķietami pareizām premisām un secinājuma, bet noved pie pretintuitīva un nepieņemama s lēdzi ena . Tie ir eksistējuši jau kopš seno grieķu laikiem, bet to popularizēšanas nopelni mūsdienās jāpiedēvē mūsdienu loģiķiem. Izmantojot loģika, parasti var atrast fatālu kļūdu kādā paradoksā, pierādot, ka tas tomēr ir reāls, vai, tieši pretēji, absolūtas muļķības, kas balstās uz kļūdainiem pieņēmumiem.

OMNIPOTENCES PARADOKSS. Paradoksa ideja ir, ka, ja pastāv būtne, kas spēj visu, tad tā spēj arī ierobežot savas iespējas, kas savukārt neļauj kautko izdarīt. Tātad šī būtne nav omnipotenta, jo pats termins sevī iekļauj domu par „varēt visu”. Vēl šis paradokss spiež uz to, ka dotā būtne obligāti sevi ierobežos, jo to var. Izplatītākā versija par šo paradoksu ir „akmens versija”. „Vai šī būtne var radīt akmeni, kas ir tik smags, ka tā pati nespēs to pacelt?”. Ja jā, tad tajā brīdī, būtne pārstāj būt omnipotenta, bet ja nē, tad būtne nebija omnipotenta jau no sākta gala. Kā atbilde der apgalvojums, ka tev ir tomēr kāda vājība, piemēram, nespēja pacelt šo akmeni, tad šī nav omnipotence, jo pati omnipotences definīcija izslēdz vājību varbūtību. CC: Lai gan loģiski domājošs cilvēks tam piekritīs jebkurā laikā, mēs tomēr esam īpatnēji matērijas veidojumi, kam omnipotenta Dieva ideja ir ielikta ģenētiski no dabas. Vai tu to noliedz, vai atbalsti – tu tici..

SMILŠU KAUDZES PARADOKSS... Autors: Citizen Cope 10 prāta paradoksi

SMILŠU KAUDZES PARADOKSS. Iedomājieties smilšu kaudzi, no kuras tiek ņemti nost smilšu graudi – pa vienam. Tātad, veidojam argumentu, izmantojot sekojošas premisas: 1) 100 000 000 smilšu graudu uzskatāmi par smilšu kaudzi. 2) Smilšu kaudze mīnuss viens smilšu grauds vēljoprojām ir smilšu kaudze. 3) Atkārtota 2. premisas lietošana beigās piespiež piekrist secinājumam, ka arī viens grauds ir kaudze. Tomēr ir veidi kā mēģināt izvairīties no šī slēdziena. Piemēram uzbrūkot pirmajai premisai, ka 100 000 000 smilšu graudu ir kaudze. Bet tas ir piemēra skaitlis, un kaudze var saturēt jebkuru citu skaitu graudu. Tad principā šis apgalvojums uzstāj, ka nav tādas lietas kā kaudzes, vispār. Šo uzskatu aktīvi aizstāv Pīters Ungers. Citi mēģina oponēt 2. premisai, ka ne visi graudu skaiti ir kaudze, vai uzstāj, ka absolūti neloģiski ir domāt, ka 1 grauds ir kaudze. CC: Matemātika ir radījusi ne mazumu paradoksu un ir interesanti iedomāties, cik daudz mums vēl stāv priekšā. Tomēr šim paradoksam viss ir atkarīgs no subjektīvās uztveres – kur viens loģiski saka, ka tas ir vienkārši vārdu spēle, cits apgalvos, ka matemātika ir visuma pamatā un nepiekāpsies, sakot, ka zinātne nav zīlēšana kafijas biezumos.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

CIPARU PARADOKSS. Nav tāda jēdziena kā neinteresants naturāls skaitlis. Pieņemsim, ka Jums ir skaitļu virkne, kura uzskatāma par neinteresantu. Pēc skaitļu kārtošanas principa, vienmēr būs kāds mazākais skaitlis. Šis skaitlis, pēc būtības tiek definēts kā visneinteresantākais, kas to JAU padara interesantu. Par cik šī skaitļu virkne tika iepriekš definēta kā neinteresanta, nonākam pretrunās. Skaitlis nevar būt interesants un neinteresants vienlaicīgi. Tādējādi skaitļu virknei būtu jābūt tukšai, kā rezultāta pierādās, ka neeksistē neinteresants naturāls skaitlis. CC: Par cik neesmu matemātiķis, tulkoju vārds vārdā. Nelamājieties, es pats no šī teksta sapratu labi ja 40%.

BULTAS PARADOKSS Zeno apgalvo... Autors: Citizen Cope 10 prāta paradoksi

BULTAS PARADOKSS. Zeno apgalvo, ka, lai notiktu kustība, objektam ir jākustas no patreizējās pozīcijas un priekšu, vai no iepriekšējās pozīcijas uz tekošo. Viņš apgalvo, ka jebkurā vienā laika mirklī, bultai ir jāvirzās no turienes, kur tā bija uz šejieni, vai no šejienes uz turieni, kur tā lido. Bet tā nevar virzīties uz turieni, kur tā lido, jo tas ir viens izolēts mirklis, un nevar virzīties uz šejieni, jo tā jau ir šeit. Respektīvi, jebkurā mirklī nevar notikt nekāda kustība, jo tas ir viens mirklis, kā fotogrāfija. Pārfrazējot teikto, vienā izolēta mirklī nespēj notikt darbība, kustība, jo tas ir mirklis. Šis paradokss pazīstams arī ar nosaukumu „fletčera paradokss”. Fletčers ir domāts bultu izgatavotājs. CC: Mums liekās, ka izgudrojot pulksteni, mēs esam savaldījuši laiku un to piejaucējuši. Patiesība ir tāda, ka pulkstens mums dod tikai iespēju sekot līdzi laikam, nevis kontrolēt to.

AHILEJA UN BRUŅURUPUČA PARADOKSS. Šeit ir ņemts par pamatu sensenais stāsts par zaķi un bruņurupuci. Ahilejs būdams īpaši lecīgs, dod bruņurupucim 100 metru priekšroku. Pieņemsim, ka abi skrējēji sāk skriet ar konstantu ātrumu (viens ātri, otrs lēni), tad pēc noteikta laika Ahilejs noskries 100 metrus un sasniegs bruņurupuča starta pozīciju, bet bruņurupucis jau ir pārvietojies uz priekšu. Tātad Ahilejam nāksies noskriet vēl, lai nokļūtu tur kur bruņurupucis bija. Un tā katru reizi. CC: Šis ir tīri matemātisks paradokss, jo mēs visi labi zinām, ka Ahilejs bruņurupuci noķer un apdzen reālajā dzīvē. Bet no matemātikas viedokļa, vienmēr priekšā būs bruņurupucis. Tā notiek, kad matemātikas likumus pielieto nematemātiskām situācijām.

Reklāma

BURIDANA ĒZEĻA PARADOKSS Tas... Autors: Citizen Cope 10 prāta paradoksi

BURIDANA ĒZEĻA PARADOKSS. Tas ir metaforisks apzīmējums cilvēkam, kurš nespēj pieņemt konstruktīvu lēmumu. Ja ēzeli noliek starp divām, identiski vienādām siena kaudzēm, tas nomirs badā, jo nespēs izlemties, no kuras paēst. Paradokss nosaukts 14. gs. Franču filosofa Žana Buridana vārdā. Bet viņš nav paradoksa avots. Pirmo reizi tas ir fiksēts Aristoteļa „De Caelo”, kur aristoteli piemin vīru, kurš paliek nekustīgs, jo ir izsalcis un izslāpis, bet atdrodas tieši pa vidu starp ēdienu un dzērienu. Vēlāk rakstnieki šo dmu satirizēja, aizvietojot vīru ar ēzeli, kurš nostādīts starp minētajām siena kaudzēm noteikti nomirs badā. CC: Cilvēka alkatība nereti ir mūsu pašu posts. Gribēdami saņemt visu uzreiz, mēs nereti pazaudējam visu uzreiz, jo esam pārāk alkatīgi vai nepacietīgi, lai saņemtu kautko pakāpeniski. „Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā..” Skan pazīstami?

PĀRSTEIGUMA PAKĀRŠANAS PARADOKSS. Tiesnesi paziņo notiesātajam, ka viņš tiks pakārts kādā darbadienā, nākamnedēļ. Bet nāvessoda izpilde būs negaidīta. Kad notiesātais aizdomājas par tiesneša vārdiem, viņš nonāk pie slēdziena, ka izvairīsies no pakāršanas. Viss sākas no tā, ka notiesātais ar izslēgšanas metodi apstrādā dienas. Tā nevar būt piektdiena, jo ja visu nedēļu nekas nenotika, tad piektdiena ir pēdējā diena un tas vairs nav pārsteigums. Turpinot šo metodi arī ceturtdiena nevar būt, jo piektdiena jau ir izslēgta un pēdējā diena ir ceturtdiena. Tādējādi apsverot viņš izslēdz arī trešdienu, otrdienu un pirmdienu. Rezultātā, ļoti atvieglots, viņš iekārtojas uz sava salmu maišeļa un pilnā pārliecībā, ka pakāršana nenotiks, dodas gulēt. Nākamajā nedēļā, trešdienas pusdienlaikā, bende atver durvis, un nāvessods tiek izpildīts, par pārsteigumu notiesātajam. Viss, ko teica tiesnesis ir piepildījies. CC: Lai arī konfrontēts ar neapgāžamu faktu, cilvēks spēj pielietot savu loģisko domāšanu, lai, izmantojot absolūti nesaistītus ar notiekošo, loģiskos secinājumus, pasargātu sevi no kautkā. Tas lielākoties ir tikai sevis apmāns.

BĀRDDZIŅA PARADOKSS Pieņemsim... Autors: Citizen Cope 10 prāta paradoksi

BĀRDDZIŅA PARADOKSS. Pieņemsim, ka ir maza pilsētiņa, kurā ir tikai viens bārddzinis. Un visi pilsētas vīrieši vienmēr uztur gludi skūtu seju. Daļa no tiem iet pie bārddziņa, bet otra daļa skujās paši. Tas izveido premisu: Bārddzinis skuj visus tos, kuri neskujās paši. Bet šajā scenārijā rodas loģiskās pretrunas: 1) Ja bārddzinis pats neskujās, tad viņš pats skuj sevi. 2) Ja bārddzinis skujās, saskaņā ar premisu, viņš pats sevi neskuj. CC: Es eju pēc kafijas.. šis paradokss mani ieinteresēja..

Reklāma

TIESAS PARADOKSS. Šī paradoksa pirmssākumi arī ir meklējami senajā Grieķijā, kad slavens sofists Protagors pieņēma skolnieku Eitalusu, ar kuru viņš vienojās, ka samaksu par mācībām veiks pēc tam, kad uzvarēs savu pirmo prāvu. Kad Eitaluss bija pabeidzis mācības, Protagors uzstāja, ka viņs vēlas saņemt naudu. Runā, ka Eitaluss neesot īpaši centies atrast klientus, bet pastāv versija, kurā viņš tiešām ir mēģinājis, bet klienti neesot nākuši pie viņa. Lai vai kā, dažus gadus vēlāk Protagors iesūdzēja Eitalusu tiesā par norunāto mācību maksu. Protagors ustāja, ka neatkarīgi no tiesas iznākuma, viņš saņemtu savu naudu. Eitaluss, turpreī paskaidroja, ka ja viņš uzvarētu, pēc tiesas lēmuma viņam nebūtu nekas jāmaksā, bet ja zaudētu, arī nebūtu jāmaksā, jo viņš vēl nav uzvarējis savu pirmo tiesas prāvu. CC: Kad skolnieks pāraug skolotāju, tas bieži vien aprobežojas ar kādu satīrisku izjokošanu, bet šādā gadījumā, skolnieks var skolotāju nolikt uz lāpstiņām ar viņa paša paņēmieniem. Zināšanas ir spēks.

NEAPTURAMĀ SPĒKA PARADOKSS. Paradoksa būtība ir tajā, ka kas uzvarētu? Ja neapturams spēks sastaptos ar neizkustināmu objektu. Tomēr pirms Jūs eļļojiet īkšķus fizikas klažu virināšanai, atcerieties, ka šis paradokss ir vairāk logiskās domāšanas treniņam, nevis teorija par reālu situāciju reālaja pasaulē. Saskaņā ar t pašu fiziku, neviens objekts nav pilnībā neizkustināms, jo pat vismazākais atoms spēj izraisīt mikroskopisku kustību. Lai šāds objekts eksistētu – tam būtu jābūt bezgalīgai inercei, bet tad tas sabruktu zem paša gravitācijas, izveidojot melno caurumu. Nepaturamam spēkam būtu nepieciešama neierobežota enerģija, kāda neeksistē mūsu visumā. CC: Kā ta neeksistē.. Čaks Noriss! Bet tad rodās jautājums, vai Čaks Noriss spētu izdzīvot pats pēc sava spēriena?

371 1 43 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0