Ēdiet svētkos braši, braši;
Nākamgad būs knapi, knapi,
Jostas ciešāk jāsavelk,
Krīzes gadi jāizvelk… Lai tā krīze iet vien pupās,
Mums galdā likts būs kupāts.
Treknie kāposti un zirņi,
Badu aizdzīs viens un divi. Šajā naktī pieņemts dāvināt kaut ko.
To, kas man priekš Tevis - nāc un aplūko.
Skaties, tā ir zvaigzne - zvaigzne, kura krīt,
Viņas uzdevums ir Tavus sapņus piepildīt. Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz. Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi. Klusi jo klusi kāda zvaigzne tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie tevis ceļu mēro.
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara. Paskaties uz eglīti-
Redzi bumbas deglīti?
Nu ir tagad klusi, klusi
Tava dzīve pagājusi! Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk bomzīts ar pudeļu maisu
Atnāca nolika priekšnamā kluci
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi. Krīt beidzot sniegs,
kļūst pamazām viss tīrāks,
Pa istabu klīst
piparkūku smārds.
Bet pāri visam
smaržo egļu vīraks
Un lūpās tikai
labs un sirsnīgs vārds. Ziemassvētki ir laiks, kad sadzirdēt nesaklausāmo, saredzēt nemanāmo, sajust neapjaušamo.
Lai mums dzirdīgas ausis, redzīgas acs un jūtīga sirds! Jaukus svētkus un gaišu nokaņu arī pēcsvētku dienās! Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.
Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu! Šai Ziemassvētku naktī,
Kad svecītes mirdz
Sakiet visu, kas sakāms,
Sakiet visu no sirds. Tas palīdzēs ielīksmot,
Piedod un lūgt,
Tas palīdzēs visiem
Daudz labākiem kļūt. Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij,
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs enģelis nes! Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg. Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/ Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet! Lai visi būtu laimīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte. Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds. Lai katram miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas! Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums. Sniegpārsliņa izkususi,
Inflācija atnākusi.
Treknie gadi arī cauri,
Atliek tikai kasīt pauri. Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz. Es jūtu Ziemassvētkus tuvu.
Cik daudz jauna šogad guvu!
Gan vilšanās, gan patiess prieks
Un vēlreiz izjusts pirmais sniegs. Ziemelis pār laukiem skrien,
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu
Un sviedri pludina tam miesu. Acis augšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc-
Jaunaisgads ar sniegu brauc! Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt
Ikviena cerības laimei,
Un sapņus piepildīt… Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
jo tur nāk kopā - Vecs un Jaunais gads! Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk bargais vērša gads! Zvanu skaņas virmo gaisā
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķiers
Atkal man uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķiers
Atkal man šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts! Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski;
Vecais sērkociņus meklē,
Riepu dedzināšot eglē. Vēl ziemas dienas būs garas:
Snigs, putinās, kupenas krās,
Bet Ziemassvētku eņģeļu spārni
Caur sniegpārslām ilgi mums mās… Jaunais gads vairs nav aiz kalniem,
Krīze gan jau stāv uz galdiem.
Būsim tā kā prusaki
Škirosim tak miskati! Es jūtu Ziemassvētkus tuvu!
Cik daudz jauna šogad guvu!
Paliku ar pliku dir**,
Vācu drupačas pa galda virsu. Lēni, lēni lido sniegi,
Lai tie ir kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas,
Neatstāj nevienas pēdas. Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc. Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas. Daudz siltu staru dzīves saulei
Un gaišu dienu nākotnei.
Daudz īstas laimes stundā tumšā,
Daudz patiesības dzīvojot! Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt! Lai bailēs notrīc zaķis
Un lācis saraujas.
Zem eglītes vecs kraķis
Pa maisu rakājas. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
un maigi dziedot pulkstens skan,
mirdz šur tur ciemā ugunis
un sirds tā laimīgi pukst man. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Bet salatēvam grūti gan;
Viņš kupenā ir iestidzis
Un dāvanas jau iztinis! Ak tu vecā eglīte,
Cik tu tomēr neglīta -
Pliku pauri, koka kāju,
Pied** skujām pilnu māju. No tālā krievu ciema,
Kur valda milzīgs bads;
Šurp atvilkusies ziema,
Tai līdzi Jaunais Gads! Raudi nu, Salatēv,
Pie tukšiem maišeļiem -
Kam patrieci Sniegbaltīti
Ar visiem rūķīšiem?!? Bērni, lieciet to aiz auss -
Šogad nenāks Santaklauss:
Viņam kauns te rādīties,
Valdība sāks ārdīties! Ai, jel manu vieglu prātu,
Ziemassvētki ar galdu klātu.
Atnāks Jaunais Vērša gads
Un būs baigais krīzes bads… No tālās, baltās Polārzemes,
Kur ruķīši vēl skraida;
Brauc Santaklauss ar maisu
Un kādu dāvanu baisu… Ak, mīļais Ziemsvētku vecīti,
Es zinu, Tu mani jau pazīsti:
Jau nezkuro gadu Tev piķi prasu,
Bet Tu tik tūbiņas vien ar vasku… Salatēvs ar savu maisu
Sabojā tik visu gaisu,
Humpalas tas atstiepis;
Un vēl maksu ieviesis! Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Ak, neprasiet, jel maizīti,
Skat, tur laukā zvaigznīti! Dodat, meitas, cimdus,zeķes
Tam dāvanu nesējam:
Kas nedos cimdus, zeķes,
Ar žagariņu norausies. Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis. Brauc pa ceļu pajūgs balts,
Kas no Ziemeļpola trauc.
Maiss tam pilns ar dāvanām,
Brauc ar svētku kamanām. Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs. Lai mēness palīdz smaidīt,
Un zvaigznes ciemos lūgt,
Un Jauno gadu gaidot,
Tev laimes nedrīkst trūkt! Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt. Lai jums pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz biksēm nava pleķi.
Un tad naudu pilnu zeķi,
Skaistu meiteni zem deķi. Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri. Trekniem gadiem nu ir beigas
Ziemassvētkiem atnākot;
Tautai spēki ir pa pilnam
Gavēt līdz pat jubilejai simtai. Pāri laukiem, pāri gravām
Velkas vecīts’ ar baltām kedām;
Dāvanas viņš nenesīs,
Tik ar piku iemetīs. Aizdegšu es svecīti
Un to bumbas deglīti.
Tad kad salatēvs nāks iekšā,
Uzsprāgs dāvanmaiss mums priekšā. Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss…
Ar’ tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!
