Kad egļu zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Tev laime mirdz,
Un visu skumjo aizmirst sirds
Ziemelis pār laukiem skrien,
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu
Un sviedri pludina tam miesu.
Acis aukšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc-
Jaunaisgads ar sniegu brauc!
Ceļš nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg.
Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
Nosūnojušu jumta rindu
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām.
nekā, nekā nav šorīt cita,
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.
viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Lai visi būtu laimīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro eglīte
Kā Ziemassvētku saulīte.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās,
Lai svētku svētums pāri klājas!
Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Es jūtu Ziemassvētkus tuvu.
Cik daudz jauna šogad guvu!
Gan vilšanās, gan patiess prieks
Un vēlreiz izjusts pirmais sniegs.
Uz skropstām laižas sniega pārslas,
Viss zaigo sudrabainās krāsās.
Sirdī mājo Ziemassvētku siltums,
Visapkārt- neaptverams brīnums.
Loga rūtī klauvē Lausks.
Naktij zvaigžņots uzvalks austs.
Katrs pavards piparkūku smaržā-
Dieva eņģeļi šo mirkli sargā.
Vienā acumirklī viss ir kluss,
Katrā sirdī svētums dus.
Mēness laimes ceļu spīd,
Lai brīnums valda arī rīt.
Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!
Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt...
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt...
Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
Lai laime Tev kā milzu kupena pār galvu brāžas,
Lai prieks tik liels, ka kalni gāžas,
Lai svētkos maltīte un svētku dzēriens salds,
Lai līksmo dvēsele un nelūzt galds!
Rīts ir agrs un vakars vēls
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!
Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Satumst debesis - vējaina egle...
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
"Klusa nakts... svēta nakts..."
Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Es gribu pacelt acis un klusi pateikties
Par jauno skaisto dienu,
Ko dāvāja man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot
Ar tīru jaunu sirdi šo dienu nodzīvot.
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt!
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin!
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītes mirdz sveču liesmas.
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi!
Ik katrs iededzot ceturto vainaga svecīti
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs.
Kad Ziemssvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet-aiz loga sit Ziemsvētku rūķis!
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Ka rūķis ja ienāk, būs laimīgs tad gads!
Es gribu pacelt acis un klusi pateikties,
par šo skaisto dienu ko dāvājis man dievs
un solijumu siltu es gribu viņam dot.
ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot..
Lai ilgas pēc Ziemassvētkiem
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta,-
Gaišo svētku prieku un ilgstošu mīlestību!
Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!
Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.
Caur debess gaismas pieskārienu
To brīnumu lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dārgakmeņu svars!
Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst!
Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai.
Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!
Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.
Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens!
Ļuj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"
Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!
Šai Ziemassvētku naktī,
Kad svecītes mirdz,
Sakiet visu, kas sakāms,
Sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot,
Piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem
Daudz labākiem kļūt.
Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums maigs,
Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts Viņa vaigs.
Gar tavām durvīm kad Viņš ies,
Tās plaši atvērt steidz,
Lūdz savā namā iegriezties,
To siltā priekā sveic.
Un tumsas smagumu, kas spiež,
Pie Viņa kājām liec,
Lai gaismas ceļos tevi griež,
Lai pats tu gaismā tiec!
Mēnestiņšs kā podziņa,
Zvaigznītes kā odziņas,
Klusītēm pie lodziņa,
Ziemassvētki zogas.
Iereibis mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk BINLADENS ar granāta maisu
Atnāca, uzlika taimeri klusi
Aizgāja tālāk spridzināt uz tavu pusi.
Ar zvaigznītēm rotāta debestelts...
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.
Ziema klāt ar lielu sniegu,
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.
Atkal stipri vēji kauc,
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.
Vectētiņš ar bērnu saimi
Naktspodiņā bļitko laimi,
Rūķīts jautri noskatās,
Kā tante šķūrē ķekatās.
Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.
Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.
Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Kā būtu degoša sirds.
Šeku reku maiss pa laukus veļas,
Man jau priekā p... ceļas,
Xmas vecīts šurpu nāk,
Varam beidzot galdu klāt!
Jolku fiksi pušķošu,
Cūkas ausi našķošu!
Nu tad iedzeram-lai priekā!
Lai ir veiksme katrā lietā!
Salatēvs ar garo bārdu,
Apdzēries un egli spārda!
Egle saka - kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas.
Ej tu stulbā egle dirst,
Patīk man kad skujas birst!
Kad egles zaros sveces degs
un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs jums tad laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds!
Visskaistākā laikam ir ziema, kad
Uzsnidzis sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir diena, kad
Tevi neatstāj prieks!
Ziemassvētkos tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!
Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt šāk
Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz.
Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
Debesu velvei piekalts,
Greznojas Mēness siers.
Adventes sveces spīgo-
Dvēselē miers.
Paņemsim liesmu līdz,
Tumsa pa gabalu liegs.
Gaismu uz veselu gadu
Savos atstaros slēgs.
Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdīs,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!
Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.
Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
