relu daži ko varat mācīties
Mirdz tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt
Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa
Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Tev laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!
Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!
Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds-
Tas nezūd. Tas paliek un mirdz.
Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Nobira eņģelim prieka asara
Kā balta pērlīte sniegā
Un cilvēks pavisam klusītiņām
Ir noticējis brīnumam.
Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākai sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!
Zvaigņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti ziemassvētki nāk.
Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt..
Tikai vienreiz gadā ir tāds vakars,
Kad Debesis ar zemi runāt sāk,
Lai sirds, kas nogurusi, atkal spēku iegūst
Un rītdien lai var gaišu ceļu sākt.
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.
Svētku priekam iedegt sveces,
Just kā plaukstās sveķi garo,
Un no sirds, kas sasilusi
Izvērt jaunu gaismas staru!
Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Aizmieg zvēri, aizmieg putni
Neaizmigsi tikai tu
Tu, šai baltā ziemas naktī
Sagaidīsi brīnumu.
Vakarā, kad vēji norims,
Zvaigžņu logi iedegsies.
Svētku vecītis ceļā dosies
Un pie bērniem ciemosies
