Antropomorfiski kaķi, slepkavnieciskas vardes un mēnessgaismā dejoši kukaiņi nav gluži tie tēli, kas asociējas ar Ziemassvētkiem. Tomēr 19.gs. viktoriānisma laikmeta cilvēkiem nešķita jocīgi nosūtīt saviem tuviniekiem baigu kartiņu ar beigtu sarkanrīklīti un vārdiem "Lai Jūsu Ziemassvētki ir priecīgi" vai kartiņu ar zēnu un lidojošu medūzu.
No kurienes šie vizulie tēli ir radušies un ko tie nozīmē? Dažu attēlu nozīme ir pazaudēta, tomēr vajag ņemt vērā, ka 19.gs. sākumā Ziemassvētki netika tik plaši atzīmēti. Tas bija laiks pirms Ziemassvētku vecīša, laiks, kad sāka attīstīties mūsdienu Ziemassvētku tradīcijas. Visi tēli bija vēl rašanās posmā.
Viktoriāņu laikmeta Ziemassvētku kartiņas3
Par Ziemassvētku rašanos var pateikties karalienei Viktorijai, kas kopā ar savu Vācijā dzimušo vīru princi Albertu esot svinējuši tos 1848.g. ar izrotātu eglīti. PIrmā Ziemassvētku kartiņa tiek datēta ar 1843.g. Tajā ir attēlota cilvēku grupa, kas vakariņo, ar Ziemassvētku vēstījumu. Par cik tā maksāja 1 šiliņu, tad lielākā daļa nevarēja atļauties nopirkt tādu kartiņu. Tomēr pateicoties industralizācijai cenas ievērojami kritās un ap 1880.g. esot pārdotas ap 11,5 miljoniem kartiņu.
Ziemassvētku kultūra tika mērķtiecīgi attīstīta. Par Ziemassvētku poēmu tika maksātas pat 1000 ginejas. Visiem labi zināmā "Ziemassvētku dziesma" par trim spokiem arī radās šajā periodā.
Tomēr arī citu reliģiju pārstāvji uzskatīja par noderīgu piedalīties šajās svinībās, kuras tika uzskatītas par vidusšķiras vērtību godināšanu un angļu identitātes apliecināšanu.
Daļa no dzejas un attēliem koncentrējās uz dzimšanas stāstu, bet citi speciāli uzsvēra kulturālos Ziemassvētkus, kas bija nodalīti no kristietības.
Daži no briesmoņiem, tādi kā Krampus, zirga skelets un citi, attiecas uz pagāniskajām tradīcijām, kas pastāvēja arī 19.gs. Anglijā.
Citās kartiņās, kā par mirstošo putnēnu, tika iekļauts sociālais vēstījums par bērniem, kas mira uz ielām.