Atveda priekšnieki kautkādu jocīgu dzelzs gabalu, ar neizkaidrojamu izskatu. Krāsots velns viņu zin cik sen, un vēl ar māliem nojaukts. Vārdu sakot skats drausmīgs. Esot jāuzliek motors. Finālā izrādās, ka tā ir podnieka virpa bērniem no mākslas skolas.TAd nu mēs ar kolēģi pārveidojām visu rāmi, salikām aizsargus, ar smilšu strīklu nopūtām, nokrāsojām, pārlasijām visas kustīgās detaļas un nokrāsojām. Tgd tāds ziemassvētku gaidīšanas laiks, un kam ta vēl foršāk palīdzēt, kā bērniem.
