Manas Pārdomas...1

Ziemassvētki...kādam pirmie,kādam pēdējie...kādam mīļi,kādam skumīgi...katram no mums tie ir savādāki...Kāds svētku būtību uzskata par dāvanu saņemšanu,cits atkal par ģimenes sanākšanu..katrs svētkus pieregulē savām vajadzībām,tomēr Ziemassvētki sevī nes kādu cerību,par labāku dzīvi,par jaukiem brīžiem,par brīnumu...Lai arī šogad Latvija ar sniegu mūs nelutina,tomēr gaisā jaušama tā piparkūku,cepešu,karstvīna,eglīšu un mandarīnu smarža...ilgā pēc garša no svētku rosola,milzīgā pārēšanās...Svētki katram no mums ir savādāki,bet mēs visi ticam brīnumam un gaidam to

Un protams dāvanas-Ziemassvētku vakarā,mēs katrs saņemam pa dāvanai-tas ir kā mīlestības un uzmanības apliecinājums,kas ļooti atšķirās no dzimšanas dienas dāvanām,jo dāvina ne tikai mums,bet dāvinam arī mēs..lai tā būtu mīksta šalle,siltas zeķītes no omītes, no aplikāciju papīra izgriezta un salīmēta kartiņa,vai paša zīmēts zīmējums no bērna,tās visas tik dažadas,kā paši mēs,bet TIK Īpašas dāvanas,kuras redzot,lietojot,atceroties katram sirsniņā kaut kas ietrīs



Lai arī man šogad nav svētku sajūtas un Ziemassvētki priekš manīm bij neteiksim skumji,bet patukši...Nē,ne dāvanās ir lieta,bet gan sajūtās..Manuprāt sajūtas kas ir tevī nespēj kompensēt neviena dāvana...Neviens šajos svētkos negrib būt viens,un nemaz nesaki,ka ikdienā arī neviens negrib būt viens-to es zinu tā pat bet Ziemassvētkos tā sajūta pastiprinās,jo gribās dalīties kādā ar itin visu..



Tāpēc novēlēšu katram no jums- ''nepavelcieties'' uz komerciju un ''krutām'' dāvanām,bet gan dāviniet viens otram sevi,savu uzmanību,aizbrauciet pie omītes uz laukiem,pie vecākiem,vai vienkārši ieskrieniet pie Tantītes kas dzīvo kaimiņos,lasa ''Latvijas Avīzi''.klausās LR2 un aizdomīgi uz jums skatās,vienkārši apsveiciet un dāviniet smaidu,jo nekāda dāvana nav vērtīgāka par 5 min uzmanību un patiesu,siltu smaidu