Tā kā Ziemassvētki jau vairs nav aiz kalniem, tad es Jums stādu priekšā interesantus faktus par Ziemassvētkiem. Kāds varbūt būs dzirdējis, kāds varbūt nebūs. Vērtējam un komentējam :)
Interesanti par Ziemassvētkiem7
62
1
Ukrainā zirnekļa tīkli Ziemassvētku rītā ir labas zīmes nesēji. Kādā Ukraiņu tautas pasakā ir teikts, ka kādreiz dzīvoja kāda ļoti nabadzīga sieviete,kas nespēja atļauties nopirkt Ziemassvētku rotājumus savai ģimenei. Ziemassvētku rītā viņa pamodās un ieraudzīja, ka eglīte, ko bija sarūpējuši viņas bērni, ir noklāta ar zirnekļu tīkliem. Kad rīta saule uzspīdēja eglītei virsū, tad tīkli sāka vizuļot zelta un sudraba krāsās. Mākslīgie zirnekļi un to tīkli bieži tiek iekļauti kā rotājumi Ziemassvētku eglītei Ukrainā.
Klaksons ir vārds, kas nepieder nevienam no Ziemassvētku vecīša ziemeļbriežiem, bet šis vārds apzīme spēcīgu elektrisko ragu. Šis vārds ir cēlies no vācu valodas kas nozīmē kliegt.
Reklāma
Daudzās mājās daļa no svētku pudiņa ēšanas rituāla ir meklēt paslēptu rotaslietu pudiņa iekšpusē, kas pareģo tavu laimi nākamajam gadam. Ja izdodas atrast monētu, tas nozīmē, ka kļūsi bagāts, ja gredzenu – tad apprecēsies, bet ja pogu – tad paliksi vecpuišos vai vecmeitās . Ideja par rotaslietas meklēšanu pudiņā ir radusies viduslaikos, kur kūkā tika slēpta pupa, kura tika pasniegta „12 naktī”. Kuram izdevās to atrast, tad tas kļuva par „karali” visu atlikušo nakti.
Poinsetija - tradicionālā Ziemassvētku puķe. Meksikā, kur ir arī šīs puķes dzimtene, tā ir zināma kā „Svētās nakts puķe” .
Luiss Prangs – Bavārijā dzimis litogrāfs, kurš pārcēlās no Vācijas uz Ameriku 19. gadsimtā, popularizēja printētu apsveikuma kartiņu sūtīšanu. Viņš izgudroja jaunu tehniku, lai reproducētu krāsainus eļļas zīmējumus, kura saucas „Hromolitogrāfiskā tehnika”, tādējādi izveidojot krāsainas kartiņas ar uzrakstu „Priecīgus Ziemassvētkus”, lai popularizētu savu tehniku un cilvēki sāktu pievērst tai uzmanību.
Reklāma
Ticības urna ir daļa no Ziemassvētku svinēšanas tradicijām daudzās Itālijas mājsaimniecībās. Šī urna tiek izmantota Ziemassvētku vakarā un tajā ir iesaiņotas dāvanas katram mājas iemītniekam. Parasti pirmā laimi izvilkt dāvanu izmēģina māte, tad seko tālāk pārējie. Ja tu izvelc dāvanu ar savu vārdu uz tās, tad tev ir paveicies un tad tu vari to paturēt, bet ja nē, tad tev dāvana ir jāieliek atpakaļ urnā un jāmēģina vēlreiz līdz izvilksi īsto.
Zviedrijā kopīga Ziemassvētku dekorācija ir „Julbukk”, kas ir maza kazas figūriņa, kas pagatavota no salmiem. Skandināvu Ziemassvētku festivālos tiek iekļautas daudzas dekorācijas, kas ir pagatavotas no salmiem un ir dažādākajās formās lielumos, piemēram, zvaigznes, enģeļi, sirdis u.c.
Mācitāji Austrālijā saucienu „Jautrus Ziemassvētkus ” iesaka aizvietot ar saucienu „Priecīgus Ziemassvētkus”, jo vārds jautrs asociējas ar piedzeršanos, kas noved pie dažāda veida problēmām un nepatikšanām, tāpēc labāk ir teikt „Priecīgus Ziemassvētkus”!
Reklāma
Tradīcija dāvināt dāvanas ir visticamāk aizsākusies ar to laiku, kad trīs gudrie vīri dāvināja dāvanas Jēzum. Tradīcija mainīties un dāvināt dāvanas cilvēku starpā ir sākusies ap 1800. gadu.
Agrākos laikos Ziemassvētku eglītes tika rotātas ar augļiem, puķēm, ziediem un svecītēm, bet šie rotājumi bija pārāk smagi eglītes zariem. 1800. gadā vācu izcelsmes stikla pūtēji sāka ražot stikla bumbas, lai aizstātu smagos rotājumus.
Tev patiks šie raksti
