Novērtējiet to, ko Dievs jums devis! Manuprāt, mana mamma ir apbrīnojama :))
Smaidot viņa mani modina no rīta, turot manu galvu stalti, viņa māca mani neļaut nevienam sevi noniecināt, jo esmu viņas mazais eņģelis. :))
Tad viņa man pagatavo siltu dzērienu, jo ārā ir auksts. Viņa mani pavada līdz skolai, un es saprotu, neesmu jau muļķe – mana mamma ir apbrīnojama.:))
Viņa liek man justies tā, it kā nekas nav neiespējams. Un kad viņa ir man blakus, es nekur citur nevēlos būt. :))
Pēc skolas viņa mani sagaida pie vārtiem, un es esmu tik laimīga, ka nevaru vien sagaidīt, kad mājās varēšu izstāstīt, kā man pa dienu gāja, un varēšu uzēst mammītes gatavoto ēdienu.
Tad mēs smiedamās skrienam pa māju, jo negribu iet vannā, bet mamma tik un tā panāk savu. Tik un tā - mana mamma ir apbrīnojama.:))
Vakarā, kad jāiet gulēt, es apķeros viņai ap kaklu, un tad viņa man stāsta pasaku par meitenīti tālās zemēs, kas kādu dienu kļuva par princesi.
Es esmu tik laimīga, ka nelaižu viņu prom, tā nu viņa apguļas man blakus. Aizverot acis es saprotu, cik laimīga es esmu, ka man ir tāda apbrīnojama mamma.
Kad no rīta pamostos, viņas nav blakus. Un tad es saprotu, ka viņas nekad arī nav bijis – šajā vientuļajā bāreņu namā ir daudz tādu kā es.:))
Mani sapņi pamazām zūd, bez prieka es sagaidu dienu, bet sirdī man sāp. Ak, kaut man būtu tāda apbrīnoja mamma.:))
http://www.draugiem.lv/gallery/?selectedTab">
