Tā nu Bonija un Klaids sagaidīja 1930. gadu, kam, tēlaini izsakoties, bija lemts kļūt par pagrieziena punktu abu likteņos. Par to, kā abi pirmoreiz satikās, domas dalās. Vieni pētnieki teic, ka jaunie ļaudis sastapušies kādā mājas ballītē pie Bonijas draugiem, kur kaut kā iemaldījies arī Klaids. Citi oponē, ka liktenīgā tikšanās norisinājusies bufetē, kur Bonija strādāja par oficianti, bet Klaids bija ieskrējis kaut ko uzēst un ieskatījies smukajā viesmīlē. Lai kā tur arī būtu, skaidrs ir viens: simpātijas bija abpusējas un momentānas.
Eksistē gan arī vēl kāda versija, kas pāra attiecības parāda mazliet savādākā gaismā. Proti, ja ticam šīs versijas autoriem, tad jauno cilvēku mīlestība bijusi galvenokārt platoniska, jo, raugi, Klaids pārstāvējis to ļaužu loku, ko mūsdienās dēvētu par seksuālajām minoritātēm. Ar puišiem tuvākas attiecības viņš sācis piekopt jau agrā jaunībā, uzturoties mazgadīgo kolonijā (vai kā nu amerikāņiem šādas iestādes sauc), kur ar pretējo dzimumu bija zināmas problēmas. Tamdēļ nekas vairāk par savstarpēju cieņu starp Berovu un Pārkeri nekad nav pastāvējis, savukārt fiziskas mīlas priekus Bonija baudījusi ar pārējiem bandas locekļiem. Cik šajā versijā ir patiesības, grūti teikt, jo liecinieku gangsteru intīmajai dzīvei nav sevišķi daudz, un arī tie, kas ir, detaļās nekad nav izplūduši.
