nekadas emocijas -
Un kuru ņergu šitas var sasmīdināt? Varbūt man ir pohuj, jo man bērni, it īpaši zīdaiņi nepatīk (nepatik vel maigi teikts). Mazi bļaujoši, vemjoši un biksēs dirsoši radijumi, kas punķojās neļauj gulēt un čakarē dzīvi.
Es pat savu sīko māsicu neciešu. Gadijums. Aizgaju pie senča, tur viņa māsa ar savu sīko atnākusi ciemos. Runaju ar senci, sīka atvelkās. Es tā vietā, lai izturētos labi, rupjā balsī pasaku: "tu davai vaļi no šejienes!" un problēma atrisināta. Visi ņerdzīgie, ģimeniskie cilvēki un bērnu mīļi varat droši mīnusot. Tas man neliks aizdomāties un naids pret cilvēkbērniem nesamazināsies.