S.Kalabrese video stāsta, ka pirmo reizi viesmīlības nozarē sācis strādāt 1966.gadā, kad vēl bijis mazs zēns. Viņa pirmais darbs bijis bārā, kur strādājis arī Rafaello kungs – viņa mentors, kurš S.Kalabresem bijis liela autoritāte. Jau piecos no rīta zēnam bijis jāsagatavo maizītes 200 cilvēkiem. Otrs viņa pienākums, kas S. Kalabresem paticis visvairāk, bijis kafijas pasniegšana virtuves šefpavāram pulksten pusastoņos.
Ienākot virtuvē pie šefpavāra, S.Kalabrese katru rītu priecīgā, skaļā balsī teicis: „Labrīt!’’, taču šefpavārs nekad viņam neesot pievērsis uzmanību – pat neesot paskatījies uz zēnu. Tad kādu rītu šefpavārs neesot bijis savā ierastajā vietā, bet gan tīrījis lielu zivi. S.Kalabrese kā parasti, ieejot virtuvē, skaļā un priecīgā balsī teicis: „Labrīt!” Uz to šefpavārs viņam dusmīgi atteicis: „Kas tur tik labs vai slikts?’’ un uzmetis S.Kalabresem virsū zivi, kas esot bijusi nedaudz lielāka par pašu zēnu.
S.Kalabrese, būdams ziņkārīgs, vēlējies noskaidrot, kas viņa uzvedībā šefpavāru aizvainojis. Rafello kungs īsi paskaidrojis: „Tu „nenolasīji” viņa noskaņojumu.”
Kā meistarklasē Latvijas bārmeņiem norādīja S.Kalabrese, nolasīt cilvēka noskaņojumu - tas bārmeņa darbā ir pats galvenais. „Ir jāzina, kā komunicēt ar cilvēkiem – formāli vai draudzīgi. Atcerieties, ka bārs ir tā vieta, kurā pulcējas ļoti dažādi cilvēki, bet mēs stāvam aiz tā letes - mums ar to ir jālepojas, taču mums noteikti nav jādominē pār klientiem”, – tā S.Kalabrese.
