Reizēm mūsu prātos valda juceklis. Doma pēc domas mainās, šaudās, atkārtojas. Domājam par to cik alga būs liela nākamo mēnesi, vai varēs visus rēķinus apmaksāt. Vai arī varēs iegādāt kaut ko sev, bet vai sanāks?
Tad vēl neskaitāmi citi jautājumi sev. Ko ēdīšu šodien vai rīt, vai kāds mani atceras?
Un ekstenciālie jautājumi - Kas es esmu šajā pasaulē, kāda misija man uz šajā dzīvē jāpilda, kas notiks ar mani pēc nāves un tamlīdzīgi.
Iesaku nolikt domas pie malas. Paklausies šajā mūzikā. Pagriez klusāk - uz mērenu skaļumu. Nedomā. Ļaujies šās mūzikas skaņu vibrācijai. Iztēlojies ainu, kurā šī mūzika skan fonā. Taču nedomā. Nedomā cik varbūt šī mūzika ir vienveidīga. Piesaisti to skaņām savu apziņu.
Iztēlojies sevi kā brīvu putnu, kas lido debesīs - ko tu redzi. Brīvu no sāpēm un domām. Iztēlojies sevi kā smilgu, kas šūpojas liegā un siltā vējā uz saulrieta fona.
Cilvēks ir tikai ūdens. Un ūdenim vajag vibrācijas. Ieklausies un nedomā. Ļauj vaļu apziņas iztēlei, atpūties...
