Sagatavotas izvēles dominance0

Kā atšķirt Dzīvību no programmas? Pārdomas par šādu tēmu manī radās pavisam nesen, kad kādā tīkla atkritumu tvertnē uzgāju atsauci uz kādu video ierakstu https://www.youtube.com/watch?v=vnW6xF8MDc8. Jāsaka, ka Ķīniešu Komunistiskās Partijas laikabiedru sasniegumu slavināšana mani ne visai iedvesmo, ņemot vērā dažādus multimediju vēstījumus. Laikmeta klātbūtni izbaudot jaunākiem gadiem klātesot, iespējams kaut kādas nozīmīgas īpatnības paliek ārpus redzes (varbūt pat taustes) loka.

Tomēr - lai kā cenšas arhīvu pavēlnieki, kuru piedāvātā satura izbaudīšanai man nav nekad atlicis ne laika, ne vaļas, ne vilinājuma - es joprojām nevaru atrast piedzīvotajā tādu šoku, kas kaut mazliet līdzinātos reklamētajam pagātnes saturam. Būšu vēl skarbāka - jaunieši, Jums šodien nav ne puse no mūsu aizgājušās brīvības šajā laikmetā. Es saprotu, ka suņi rej, bet karavāna iet tālāk... Taču saskaitiet dažādu koncepciju un izpildījuma žogus savā tuvumā un salīdziniet šo informāciju ar attiecīgās telpas pagātnes liecībām. Kurš laikmets līderē?

Es kādreiz naivi priecājos, ka Tallinas vecpilsētā, pašā kalna galā, ir iespēja netraucēti, nevienam nesamaksājot ne centa, apsēsties uz soliņa un vienkārši pasēdēt vērojot apkārtni no augšas. Viena vienīga izvēle jau tad darīja mani līksmu... Kāpēc līksmu? Jo man jau bija pieredze: Vecrīga. Tur visur kādam ir kaut kas jāsamaksā.

Hipotētiski - kāds no lasītāju auditorijas jau tagad varētu uzminēt, kur rodas sarežģījums? Salīdzināšanā. Pagātnes salīdzināšanā ar tagadni. Mēs kaut ko projicējam uz pašreizējo brīdi, un cietums šajā procesā (kā uz burvju nūjiņas mājienu) top par brīvības paradīzi. Tikai divi fakti: "Vecrīgā nav" un "Tallinā ir". Ar to pietiek, lai apziņa taptu izkropļota.

Kā es to domāju? Tallinā prāts izdzēsa manas aizdomas, ka mēs atrodamies cietumā, piedāvājot izvēles situāciju: apsēsties uz soliņa vai nē. Kas tās tādas ir - mums šodien pieejamās izvēles? Ļoti īsas tabuliņas ar sagatavotiem variantiem.

Mana Apziņa reiz nodarbojās ar masveidīgu pavisam muļķīgu baiļu programmu dzēšanu manī. Mēs devāmies pastaigāties tumsā uz mežu. Tur vēl bija daudz citu apstākļu, par kuriem tagad sīkāk nerunāšu - lietus, sveša vieta, tālu no mājām... Efekts bija iespaidīgs. Es visu sapratu.

Tā kā es te kaut ko rakstu, Jūs jau saprotat - es pārdzīvoju pārbaudījumu, vismaz ar maniem pirkstiem viss ir kārtībā. Vēlāk, saprotot, ka precīzi atkārtot eksperimentu neviens gluži negribēs, es interesentiem piedāvāju bez kartes vai analogiem palīglīdzeķliem doties garākā pastaigā nepazīstamā lielpilsētā. Ņemot vērā, mūsu pulciņa risināto problemātiku un ieskicēto rezultātu, atsaucība bija milzīga. Mūsu kopiena jau labi saprata, kur ir problēma. Un šajā pulciņā bija diezgan internacionāla pārstāvniecība, tāpēc es varētu izstāstīt, ka slāvu vārds "sauszeme" oriģinālā nozīmē to, ko mēs tagad saprotam kā "ceļš", bet to neviens nesaprastu. Bet mēs saprotam: mūsu "ceļa" koncepcija ir piedzīvojusi pamatīgu evolūciju līdztekus Darvina komandas piemērotajai evolūcijas programmai pār Dzīvību. Ar basām kājām vairāk nekas nesanāk... Jo mums ir ceļš! LOL

Kāpēc mums vairāk nav tā, kas bija mūsu Senčiem, - Brīvās Gribas? Redziet viņi neskaitīja, jo dzīvoja vienmēr tagadnē un darbojās ar nozīmēm, nevis plikiem faktiem. Kopš mēs skaitām lietas, tās mums kļuvušas par faktiem un zaudējušas savas nozīmes. Jo tikai tādam, kas darbojas ar faktiem, izvēļu skaits ir tik lielā nabadzībā, ka tajā atradās vieta arī slepkavībai. Un tad, kad Jūs strādājat ar tabulām, slepkavība aizņem tikai vienā rūtiņā nepieciešamo ieraksta telpu, tāpat kā Dzīvība.

Daudz ir runāts par kontroles metodi "problēma-reakcija-ieviešana". Nekas cits vēl elegantāk neparāda efektus, kādus rada prāts pār apzinātību (kamēr Jūs neatrodieties autopilotā, un Jums vēl tāda ir) caur apstākļu projicēšanu laikā. Kā piemēru minēšu "sertifikātu" biznesu. Sākumā tika izplatīta bauma, ka pēc vienas nedēļas tiem, kam tādu nebūs, radīsies apgrūtinājumi. Ganāmpulks kurnēja.. neliels šoks. Pēc trim dienām pēkšņi sākās nakts apspriede, kurai paralēli tika izplatīta bauma nr.2: bizness iet gaisā jau nākamajā diennaktī. Ganāmpulks ģibonī.. nopietns dusmu izvirdums. Vēlā sapulces stundā tomēr tiek pieņemts lēmums (un izziņots): pieturēsimies pie sākotnējā plāna (baumas). Ganāmpulks ekstāzē. Vai šajā mirklī kāds vispār atcerējās, par ko bija bazars?

Tā ir pieradināšanas virtuve. Atcerieties: Jūsu mazajam kucēnam bija miniatūrveidīgs voljērs. Tad Jūs to pakļāvāt dresūrai. Tas pierada. Žogu varēja nojaukt, un kucēns tik un tā nekur nemuka un Jūsu apavus vairāk negrauza. Mēs nokļuvām demokrātijā, kurā viens otru mēdzam saukt par brīviem.

No cik izvēlēm Jums šodien sākas Brīvā Griba?