Kā informē KasJauns.lv , Latvijas debesīs otrdien, 3. augustā bija novērojama reta dabas parādība – krāšņa polārblāzma. Fotogrāfs Jānis Šatrovskis to ir fiksējis Burtnieku novada Burtniekos.
Šatrovkis pastāstīja: „Fotografēts/filmēts tiešām ir Burtnieku novada Burtniekos. Protams, jebkurā polārblāzmu fotogrāfijā tās izskatās krāšņākas nekā redz ar aci, jo acs tumsā nav tik jūtīga un nevar uztver visu krāsu gammu, tādēļ atliek vien fotografēt. Šobrīd man ir visai liela pieredze polārblāzmu bildēšanā, un visas tās ir tapušās Latvijā - Burtniekos. Video ir salikts no aptuveni 150 atsevišķām fotogrāfijām.
Sajūtas... Hmm... gandrīz jau kā parasti, - smuki. protams, bet ir redzētas arī daudz, daudz iespaidīgākas polārblāzmas.”
Magnētiskā vētra virs Eiropas radījusi krāšņas polārblāzmas
Naktī uz trešdienu Zemi skāra Saules uzliesmojuma izraisītā pirmā magnētiskā vētra, radot krāšņas polārblāzmas virs Eiropas un Ziemeļamerikas, vēsta astronomijas ziņu portāls "Astronomy Now".
Pirmais jonizēto gāzu vilnis novērtēts kā mērena otrās pakāpes magnētiskā vētra piecu pakāpju skalā. Vētra Zemes magnētisko lauku skāra plkst.20.40 pēc Latvijas laika un ilga aptuveni 12 stundas.
Polārblāzma novērota arī virs Dānijas un Kanādas, liecina "spaceweather.com" izveidotā attēlu galerija.
Taču Zemi trešdien sasniegs otrā Saules uzliesmojuma radītais vilnis, kas varētu izraisīt spēcīgāku ģeomagnētisko vētru.
Kā ziņots, nedēļas nogalē uz Saules notika divas vētras, izmetot Zemes virzienā lielas jonizētu atomu masas. Uzliesmojumus uz Saules virsmas nedēļas nogalē fiksēja vairāki satelīti, ieskaitot NASA jauno Saules dinamikas observatoriju.
"Uz Saules bija redzama brīnišķīga uguņošana," laikrakstam "Telegraph" sacīja Lielbritānijas Mallarda kosmosa zinātnes laboratorijas doktore Lūsija Grīna, kas uzliesmojumiem sekoja līdzi ar Japānas orbitējošo teleskopu "Hinode".
"Šādi notikumi ir ļoti reti - nevis viens, bet divi gandrīz vienlaicīgi uzliesmojumi dažādās vietās uz Saules virsmas, kas turklāt ir vērsti pret Zemi," skaidroja Grīna.
"Šādi uzliesmojumi notiek, kad Saules atmosfēras milzīgas magnētiskās struktūras zaudē savu stabilitāti un Saules gravitācijas spēks to vairs nespēj noturēt. Un, līdzīgi kā saspiesta atspere, tās spēji izvirst kosmosā," stāstīja Grīna.
"Izskatās, ka pirmais uzliesmojums bija tik spēcīgs, ka tas izmainīja magnētiskos laukus visā Saules redzamās puses atmosfērā un izraisīja piemērotus apstākļus otrajam uzliesmojumam," viņa piebilda.
Abi jonizēto gāzu izvirdumi bija vērsti pret Zemi, bet tie pārvietojas ar dažādu ātrumu, tāpēc Zemi sasniedz ar laika atstarpi.
Zinātnieki sagaida, ka magnētiskā vētra izraisīs krāšņas polārblāzmas Zemes ziemeļos un dienvidos, kā arī, iespējams, tuvāk ekvatoram.
Lielās jonizēto gāzu masas varētu apdraudēt arī ap Zemi riņķojošos satelītus.
