Galvas traumas ir bieži sastopamas un ļoti bīstamas, jo to gadījumā novēro lielu mirstību. Bez tam pēc galvas smadzeņu traumām cilvēki nereti kļūst par invalīdiem ar ierobežotām darba spējām.
Galvas smadzeņu biežākie cēloņi ir:
satiksmes negadījumi, sitieni pa galvu, kritieni ar galvas sasišanu.Galvas smadzenes ir cilvēka svarīgākais orgāns, kas nodrošina un saskaņo dzīvības procesus organismā. Galvas smadzenes ir želejveidīga masa, kas atrodas galvaskausa dobumā. Galvaskausa kauli nodrošina to nekustīgumu un pasargā no traumām. Galvas traumu gadījumā smadzenes tiek traumētas – tās īslaicīgi novirzās no sava normālā stāvokļa, tiek atsistas vai saspiestas pret galvaskausa kauliem, kā rezultātā rodas bojājums. Bojājuma plašums ir atkarīgs no traumas smaguma.
Galvas smadzeņu traumu klasifikācija.
Galvas smadzeņu traumas pieņemts iedalīt sekojoši:
galvas sasitums; galvas smadzeņu satricinājums; galvas smadzeņu sasitums.Izšķir arī vaļējas un slēgtas galvas traumas. Bez tam jebkuru galvas traumu var pavadīt galvaskausa kaulu lūzums vai asinsizplūdums (gan smadzeņu vielā, gan ārpus smadzeņu vielas).
Galvas sasitums. Tas ir vieglākais galvas traumu veids. Galvas sasituma gadījumā novēro;
audu pietūkumu (punu) sasituma vietā, zemādas saasiņojumu jeb hematomu (zilumu), ādas nobrāzumu vai brūci.Galvas sasituma gadījumā nekad nav galvas smadzeņu bojājums vai galvaskausa kaulu lūzums.
Ārsta palīdzība nepieciešama tikai tad, ja ir ādas brūce, kas stipri asiņo. Tas saistīts ar to, ka galvas ādā un zemādā ir plašs asinsvadu tīkls, kas traumas gadījumā rada spēcīgu asiņošanu.
Galvas smadzeņu satricinājums. Tas ir vieglākās no galvas smadzeņu traumu veidiem. Šajā gadījumā lielas pārmaiņas galvas smadzenēs nenovēro.
Pazīmes:
samaņas zudums traumas brīdī, atmiņas zudums par notikumu (īsi pirms traumas un traumas brīdī), slikta dūša, vemšana pēc traumas, galvassāpes.Parasti šīs sūdzības pāriet pēc vienas nedēļas. Taču jebkurā gadījumā pēc galvas smadzeņu traumas nepieciešams griezties pie ārsta, lai savlaicīgi diagnosticētu nopietnākus bojājumus!
Galvas smadzeņu sasitums. Tas ir smagāks par galvas smadzeņu satricinājumu, jo rodas nozīmīgi smadzeņu vielas bojājumi. Šai gadījumā rodas asinsizplūdumi ap sīkajiem smadzeņu asinsvadiem, kā arī veidojas bojātu smadzeņu audu perēkļi, kas traucē normālu galvas smadzeņu darbību.
Atkarībā no bojājuma pakāpes un plašuma izšķir vieglu, vidēji smagu un smagu galvas smadzeņu sasitumu.
Pazīmes:
viegla galvas smadzeņu sasituma gadījumā novēro bezsamaņu no pāris minūtēm līdz vienai stundai. Nākot pie samaņas. Cietušais atzīmē līdzīgas sūdzības kā pie smadzeņu satricinājuma, bet tikai tās ir vairāk izteiktas. Parasti sūdzības pāriet 2-3 nedēļu laikā. vidēji smaga sasituma gadījumā bezsamaņa var ilgt līdz pat 6 stundām. Novēro nopietnākas nervu sistēmas bojājuma pazīmes, kas var saglabāties ilgstoši. pie smaga bojājuma bezsamaņa var saglabāties līdz pat vairākām nedēļām. Parasti šādos gadījumos novēro nopietnus elpošanas un sirds darbības traucējumus, un cietušā stāvoklis ir ļoti smags.Vaļējas galvas traumas gadījumā cietušais parasti ir bezsamaņā, brūces pamatā var redzēt galvas smadzenes. Dzīvībai bīstami ir asinsizplūdumi galvas smadzenēs, kā arī galvas kausa pamatnes lūzums. Ja cietušajam novēro asiņošanu no deguna, mutes vai ausīm, ir briļļveida asinsizplūdumi ap acīm, iespējams, ka noticis galvaskausa pamatnes lūzums.
