Ārā jau no paša rīta ir stipra saule, atkal karsts, beidzot VASARA un ir arī Viņa, kas guļ zem segas un nemaz netaisās celties!Viņas galva ir pārbāzta ar visādām domām, bet tajā pat laikā, viņas galvā ir sasodīts tukšums..Tur mitinās viņas atmiņas, jo citur jau nav kur!Viņa atceras savu lielo prieku un tauriņus vēderā par lielo lāci, ko saņēma sev nozīmīgā dienā, viņa atceras arī mazo lāci, kurš viņu pārsteidza!Atceras visas puķes, kas tika dotas ar solījumiem..Un atceras arī to kā brīvdienas rītā 06:00 Viņš Viņu pavadīja uz autobusu, kaut gan , tajā pat laikā viņš varēja gulēt mājās un nelikties ne zinis!Viņa atceras visu kopā pavadīto laiku!Visvairāk viņai pietrūkst Viņa suns, kurš vienmēr Viņu tik draudzīgi nosiekaloja! Bet visdīvainākais - Viņa neskumst par to, ka tas viss bijis, un arī ne par to, ka viss beidzies!Ieraugot viņu viņai vairs neduras sirsniņā!Viņa jūt, ka Viņai Viņš pietrūkst, bet tas vairs nav tā, kā agrāk!Pietrūkst tikai kā cilvēks blakus, nekas vairāk!
Šodien uznāca rakstīšanas mānija 
Negalvoju, ka kādam arī šī mūzika patiks, bet vismaz mierīgai noskaņai :)
