Latvijas daba ir skaista. Bet ar to vien ir krietni par maz.
Lai es pietiekami labi justos, man vajag netikai dabu, bet arī saticīgus cilvēkus apkārt, sakārtotu valsti un samērīgu naudu.
Bet visa bedre sākas ar to ka mūsu bālēliņi nespēj pieņemt otra viedokli, grib otram pierādīt cik pats ir visgudrs utml.
Cik es esmu bijis ārzemēs, tur cilvēki otru respektē. Ja kaut kas jāizlemj, saiet kopā, visi izsaka savas domas ko katrs par to domā. Tad kopīgi izlemj kā rīkoties. Pieņem labāko ideju, kāds cits papildina. Un izdara.
A ko letiņi? Te uzvedās it kā būtu neaudzināti un neskoloti mežoņi. Tā attieksme, kas te valda. Tā riebj. Riktīgi riebj. Attieksme starp paziņām, "it kā draugiem", skolās, veikalos, slimnīcās, uz ielas, valsts iestādēs. Pat baznīcās. Nu riebj. Nespējam tādēļ neko izdarīt. Kādēļ mēs tādi esam?
Par rakstu +