Noskatieties šo video. It kā cilvēciskas sejas, it kā mūsu līdzpilsoņi, daudzi, iespējams, pat pilsoņi. Bet sajūta kā pirms Doņeckas.
Tirgojos naktstirgū, mācos Rīgā, dzīvoju pierīgā... Dēļ šiem "patriotiem" nezinu vairs kur likties... Paldies dievam, ka Es krieviski nemāku runāt, nemācīšos runāt un arī neklausos krieviski... Krievzeme liela... Vietas pietiks viņiem visiem tur un pat paliks pāri...