Lai no kādas krūts nācis, piens ir un paliek interesants produkts gan naturālā, gan arī modificētā veidā un dažādos agregātstāvokļos. Toreiz, kad vēl darbojos Kārsavas piensaimnieka sabiedrisko attiecību daļā, jeb kā pie mums teica koridorā pa labi līdz galam istabiņa ar galdu un stāvlampu... Tad nu ņēmos ap aptaujām un statistikas darbiem un tā arī radās šis stāsts, ko nodēvēju „Kārsavas piensaimnieks. Paniņu jogurts essential”
Video es neredzēju, bet tā vien izskatās, ka varētu ieintriģēt jebkuru, sākot no mājsaimnieces un studenta, beidzot ar santehniķi un universitātes profesoru. Pēc pirmās bildes spriežot, video ir jābūt labam, par pienu, par piensaimniekiem. Vispār, tu kādreiz esi aizdomājies par pienu? Tas vienmēr ir bijis kontaktā ar pupu, tajā ir kaut kas erotisks, tāds strāvojums, tāda garša. Nu tu saprati. Ne velti pat Janka, tas kurš Stībelis dzied par pienu, ne velti pasakās minētas piena upes ar ķīseļa krastiem. Ne velti latviešu tautasdziesmas ir pārbāztas ar izteikumiem par pienu - pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti nomazgāju... Kāpēc es šo visu tagad raksiīju? m? Vienkārši, lai raksta autoram neņemtu nost or'ginālraksta statusu, jo viņam tekstā nebija 200 vārdu, tagad ir, nāc, saskaiti ja netici! :)
Baudiet pienu un stāstus par pienu!
