Nesen tādu eksperimentu veica arī Krievijā un Maiami. Vari minēt trīs reizes, kurā valstī cilvēki bija iejūtīgāki. Pat nezinu, kas notiktu Rīgā. Rīgā jau tagad cilvēki guļ uz ielām un visi iet garām. Kaut ātros kāds būtu izsaucis, bet nē. Skumji, ko tur vēl lai pasaka.
Gan jau ka mēģinātu palīdzēt kā nu varētu, kaut vai pieietu klāt un apskatītos vai vispār ir dzīvs. Parasti pēc minūtes pieies vēl kāds garāmgājējs (vai apstājies garāmbraucējs) un tad jau grupiņā kaut kā mēģinātu izštukot ko darīt tālāk. Kāds zvanītu ātrajiem, varbūt es. Atkarībā no situācijas, jo gadās tiešām dažādi - no guļoša cilvēka zālājā ar pudeli pie kājām, līdz guļošam cilvēkam brauktuves vidū.
Manā pilsētā neviens vairs neapstājas.. Paši guļošie to ir panākuši, jo gandrīz vienmēr, kad kāds ir piedāvājis palīdzību, viņi ir nikni kaut ko uzrējuši un daži pat ir bijuši tādā kondīcijā, ka vēlējušies kādam iedot pa purnu, jo redziet, kāds viņus iztraucēja snaust.
