Krāpšana nav tas pats, kas neuzticība?
Sievietes biežāk nekā vīrieši spēj izlikties neredzam savu partneru sānsoļus. Vīrieši savukārt biežāk nekā sievietes patiešām to nepamana. Rīkojas pēc principa: “Ko negribu redzēt, to neredzu.” Bieži vien, aprunājot citus, mēdz lietot sakāmo: “Sieva (vīrs) jau uzzina pēdējie.” Tiešām nemana? Vai izliekas nemanot?
Varbūt tā arī vajag rīkoties – izlikties neredzam. Un viss būs labi – paskraidīs, paskraidīs pa kreisi un agri vai vēlu atgriezīsies ģimenes ligzdā. Zelta kāzas, dimanta kāzas – 50 un 70 gadi kopā. Vai tiešām bez sānsoļiem? Varbūt vienkārši – neredzot?
Vēl mēdz teikt, ka krāpšana nav tas pats, kas neuzticība. Man gan nav īsti saprotams, ar ko šie jēdzieni atšķiras. Piekrāpa vai bija neuzticīgs/neuzticīga? Tāda rotaļāšanās ar vārdiem vien ir. Nu, bet ko tad darīt, ja uzzinām, ka vīrs/sieva/partneris ir neuzticīgs? Izlikties neredzam? Zinu ne vienu vien gadījumu, kad tā arī bijis – sieva/vīrs izlikušies neredzam, aizrautība pārgājusi, sānsolis apnicis un grēkāzis vai nožēlniece atgriezusies ģimenes ligzdā.