Divi personīgie rekordi vienā video - 103cm 7 Kg un 116cm 11kg 💥💥 Video materiāls sanāca gaužām maz, jo lielās nāk tad, kad vismazāk gaidi, bet prieks ka atnāca, ar vai bez video. Trofejas iegūtas ar 3 nedēļu starpību. Keep hammering draugi!
Atskaite no katras copes, par savu trofeju.
Boooom!!! 103cm SIMTU TRĪS. Beidzot ir kritis arī mans pirmais metrs. Pēc divām ļoti neveiksmīgām copes dienām pirmdien un trešdien Babītes ezerā abi kopā ar Ingusu nospļāvāmies un devamies pretī citam ezeram. Copi sākām līdz ar gaismas uzaušanu ,aptuveni 08:15 un lai cik ironiski tas nebūtu, bet jau pirmajā metienā es tiku pie skaistas 1.9 kg līdakastes uz pig shad jr kopijas. Uzreiz galvā mazais velniņš dauzīja papēdi un teica ka vairs nebūs, kā jau tas mīts mums stāstījis ! Tā pa lielam arī bija , bet abi ar Ingusu neatlaidīgi strādājām līdz plkst apmēram 14:00. Tajā momentā ezerā bija pamatīgs vējš un labs vilnītis. Izdomājām vēl vienu pēdējo reizi nolaisties pa vējam gar krastu kas attopas galā pie saliņas. Tad nu nostājāmies uz abiem ankuriem, gan parašūta gan parastā un strādājām 1.8-3.0 pleķī kur apakšā bija jau sakritusies zāle gas dažviet uznāk līdz pat ūdens virsmai. Nu jau esam tikpat kā dreifa galā un auklas galā man ir vislielākā un sulīgākā gator anaconda, esam aptuveni 2-2,5 metru dziļumā un veicu tālu, diognālu metienu salas virzienā pa vējam. Pāris multiņa apgriezieni un pat caur visu buru auklā jūtu skanīgu tinkšķi, nobļauju Ingum :”Ir!” . Šis prasa vai laba, saku ka nezinu , jo uz ši kāta tā man ir tikai otrā zivs , kas sēž galā. Pāris metri novilkti un saprotu ka ir noteikti labāka kā dienas pirmā jo atregulētā bremze mazliet iedarbojas ietinot. Saku lai ņem uztveramo un tieši tajā momentā virs ūdens aptuveni 30-40m metru attālumā sākās virsūdenns dancis un saprotam ka ir laba. Es visā savā “vieglajā” panikā sāku ietīt pārāk ātri un zivs visu laiku ārdās pa ūdens virsu, labi ka kolēģis uzbļauj lai nomierinos, tā arī izdaru, ietinu lēnāk , zivs vairs netrako un ir zem ūdens un tiek smuki vilkta tuvāk. Pie laivas saprotam ka tā ir tā! Ļoti iespējams metrīgā, man pēkšņi kāju vietā želeja, rokas trīc un sirds pa muti, vau, nevar būt vēl tikai mazliet un viņa ir jau tīkliņā, - VĀKS ir lielā, es bļauju pilna rīklē . Sākumā gudri spriežam būs vai nebūs tas metrs un cik tad smaga. Galu galā 103cm un 6.9 kg. Šodienu esmu ierāmējis savā atmiņu albūmā ar zelta rāmīti un pakāris vietā kur redzēšu viņu katru reizi dodoties jaunos copes piedzīvojumos. Mega paldies Ingusam par zivs iesmelšanu un neatlaidīgo copi nu jau pāris gadu garumā, paldies večuk, es pie Tava metra būšu klāt kā likts, apsolu. Tagad ir skaidrs kādēļ braucam visos tos kilometrus , ceļamies agri un veltam tik daudz laika un enerģijas šim visam. Un kolēģi, cope ir superīga, novēlu visiem tikt pie savas trofejas! Atā.
Pagājušas trīs nedēļas kopš piedalījos @raivisru pirmā metra iesmelšanā un kopš tās dienas uz copi nebija būts. Tuvojās sestdiena un zvans no Raivja, braucam ? Es saku davai, uz kurieni ? Nav citu domu - Babīte. Skatos ūdenslīmenis piedzīvojis spēcīgu kritumu un tuvojās 0.30 virs nulles robežas. Pirmā doma, atkal, jo pirms Raivja metra Babītē bijām bijuši 3 dienās divas reizas, abas līmenis ap 0.20 un izšāvām tukšas patronas. Šoreiz bez ekspektācijām, vienkārši braucam lidināt. Ezerā iebraucam ap 9:30 laiks sākumā šķita bez vēja, bet klajumā jau prasījās pēc villainajiem cimdiem. iebraucam klajuma tālākajā mums tīkamajā punktā, metam parašūtu un sākam laisties vēja virzienā. Līmenis nedaudz labāks, bet zāles vēl aukstumu nav dabūjušas un katrā trešajā metienā pa kušķim jālasa nost un gribi vai nē nākas no siltā cimda vismaz vienai rokai šķirties. Mētājam un runājam par to kā šķiet, kas būs un nebūs, līdz gandrīz jau esam sasnieguši pirmā pūtiena galapunktu un pirms tā vēl viens zāļu puduris, domāju jāiemet slīpajā gar viņu aptuveni 2-3 metru atālumā no zālēm. Sāku tīt, pāris apgriezieni un atkal zāles, pierauju kātu un zāles izrādās dzīvas. Kāta gals divas reizes ar smuku pauzīti iesēžas, saku visiem patīkamu frāzi IR! Raivis darbina sačoku un tajā brīdī vēl nebija ne jausmas kāds kukainis tur ir. Parasti es ļoti neprecīzi nosaku zivs lielumu pēc pirmajiem iespaidiem, tāpēc šoreiz domāju, lai nāk tad jau redzēs un nāk arī, ar diezgan ātru tempu nāk pretī laivai, vēl pāris mirkļi un zemūdene parāda priekšgalu - Skaidrs, ir nopietna zivs. Turpinājums nedaudz dramatisks, protams bailes, ka slikti iegūlušies āķi un Līdaka iet virsū parašūtam, tad Raivis priekšā izmet parašūtu ar tīkliņu, bet tas viņai nepatīk un viņa uzgriež sauli un ar manu palīdzību iet apkārt laivai uz otru bortu un nevilcinoties grib pārbaudīt laivas stāvokli no apakšas, nedaudz palokot kātu sanāk atgūt redzamību un sačoks nirst vēlreiz, taču neveiksmīgi, arī no tā viņa tiek ārā.. Pēdējais smēliens un ir ligzdā! Emocijas tādas, ka nesaprot, kas notika, prasu ir metrs ? kaut skaidrs ka ir. Rokas trīc un cope ir izdevusies ļoti veiksmīga pat īsti nesākoties. 116 cm un 11kg tādi tehniskie parametri. IR, beidzot IR! Dubultais sasniegums, gan metrs gan 10 kg. Paldies Raivim par to, ka turēja solījumu un bija klāt, kad atnāca mans metrs un veiksmīgi viņu iemānīja sačokā, kurš pēc šīs sezonas iet pelnītā atpūtā, jo šādas zivis viņš nemāk apskaut. Ķēru uz Rapala otus 25cm varavīksnes foreles krāsā. Veiksmi jums copē! Kamēr aukla vēl nav lāstekās var vēl paciest aukstumu un trāpīt uz kādu smuku Līdaku. Paldies par uzmanību!
