Mēs katrs esam Spogulis - spogulī. Kā ar darbiem atvieglot kādam vai citiem - ikdienas soli, gājumu, ritumu? Šajā video runāšu plašāk - arī sabiedrības ietvaros.
Kādi ir Tavi ikdienas laipnesības ieradumi pret sabiedrību? Vai ievēro "rāvējslēdzēja" principu uz ceļa, kad esi pie stūres? Tu palīdzi vai novērsies, kad redzi, kad kāds vecāka gada gājuma cilvēks cenšas tikt pāri ielai, bet neviens viņu nelaiž pāri gājēju pārejai?
Minka, kas murā...ne es, ne Tu šo pasauli nepārveidos. Reizēm mani ir tik daudz naida, ka ....., reizēm man ir tik daudz mīlēstības, ka.....Nav vārdam vietas. 
Tu gribi lai izrādu sabiedrībai laipnību? Kāpēc? Ko šī sabiedrība ir man devusi? Egoisms? Jā!
Viss ir tieši tā, kā Tu saki (manuprāt). Bet, kā man patīk teikt - katrai lietai ir divas puses. Ja Tu un kungs gados, kurš vēlu atbrauc mājās, abi šādi domājat - viss kārtībā.
Atstāstīšu stāstu, kuru, ja nekļūdos, pa TV jau pasen stāstīja K. Leiškalns - kādreiz, kad dzīvojis daudzdzīvokļu mājā, uz Jauno gadu dāvinājis kaimiņienei šampanieti - šķiet, vientuļai kundzei gados. Un tā katru gadu. Vienu gadu kaut kā nav sanācis - vai nu nav bijis mājās vai vēl kaut kas. Tad nu mazliet vēlāk, satiekoties trepēs, kundze šim prasījusi - a kur šampis? 
Dzive ir kā šaha galds, izvelos būt tumšā figūra izbaudu katru nokauto gaismas kripatu. 
Spēlē jabūt ir divam pusēm, savādāk nebus lidzsvars ja visi dzīvos zem varavīksnes pūšot iluzijas burbuļus.
