Sveiki! (Pacelts raksts)
Sēdēju mājās, nebija ko darīt, tā arī es nolēmu izveidot kādu rakstu. Sakarā ar to, ka neko sakarīgu nevarēju izdomāt, nolēmu izveidot rakstu par savām rudens brīvdienām (precīzāk - 27.10.11).
Tā bija kārtējā garlaicīgā rudens diena, mēs ar brāli sēdējām mājās un nolēmām, ka sen neko interesantu neesam darījuši. Tad, pēkšņi, viņam radās doma, ka atkal varētu izvilkt ragaviņas un atcerēties vecos laikus (pagājušo gadu [2010] - Nu jau aizpagājušo), tikai šoreiz viss notiktu uz grants, nevis pa zāli un dubļiem vai asfaltu! Uz ātro izdomājām plānu - Es paķeršu kameru, tad skriešu uz pagrabu meklēt mūsu jaukās ragavas, bet viņš tikmēr aizies pēc moča un būs man pakaļ, aizbrauksim uz garāžu (ne tur kur stāv mocis), paķersim veco labo trosi, kuru izmantojām, lai vilktu divriteni, un dosimies izbraucienā! Viss skaisti noritēja kā plānots, tikai nesanāca pasaukt brālēnu, lai šis filmē, taču beigu beigās dabūjām vienu citu, kurš uzņemsies operatora lomu. Sākumā mēs abi aizbraucām līdz tuvākajam grants ceļam, kur ir kaut kāda taisne (pirmajos testos īpaši negribējās līkumā apmesties un ielidot grāvī) un devāmies testa braucienā. Pirmais, kurš iemēģināja ragavas biju es pats. Sākām lēnām (apmēram 25km/h), tad apgriezāmies un pamēģinājām ar, apmēram, 30km/h lielu ātrumu. Vēlāk arī mans brālis notestēja ragavas un teica, ka sūdīgi, jo baigi pakaļa sāp. Atkal bija kārta man, mazliet iesildījos un devāmies uz iecerēto ceļu, kur bija doma sasniegt to īpašo ātrumu (sākumā nezinājām cik), tad mans brālis veica dažus zvanus un mūsu operators arī bija klāt. Ja pareizi atceros, tad pirmie vārdi bija: "Tas ir debīls! Davaj pamēģinām pa diviem!" 
Notestējām kā ir braukt pa diviem... vietas bija ļoti maz, visu laiku bija grūti nosēdēt pa diviem... pabraucām kādus 50 metrus (uz 20km/h) un šis teica, ka diezgan traki. Tad viens pats pamēģināja un sasniedza 30km/h lielu ātrumu. Teica, ka varētu būt trakākais, ko darījis. Vēlāk arī mans brālis pamēģināja vēlreiz, sasniedza, apmēram, tādu pašu ātrumu un teica, ka tā braukt ir galīgi traki - sejā lido akmeņi, pakaļa sāp, jo ragavas burtiski lēkā (ne tieši tā, bet ar tādu domu... kurš gan tik senu notikumu precīzi var atcerēties! :D) Tad viņi pa diviem centās mani pierunāt sasniegt 50km/h un teica, ka dzirksteles lidojot pa gaisu visu ceļu... izspruka arī kārtējie: "Jē**al, tas ir debīls!" un citas satraukuma pilnas frāzes. Nepagāja ne pāris sekundes, kad centāmies vēlreiz, šoreiz sasniedzām, aptuveni, 60km/h lielu ātrumu, tad atkal izskanēja daudz ļoti interesantu frāžu, arī interesantā: "Man jau patīk, brauc ar ragavām pa granti uz 60km/h, bet Taporam seja tāda, itkā mājās sēdētu uz dīvāna un skatītos televizoru" (Diemžēl kamera šajā brīdī bija izslēgta, tādēļ viņš to atkārtoja nākamajā braucienā (taču neskanēja tik labi, kā tad...) Tā nu mēs izdomājām, ka kameru neslēgsim ārā kaut arī nav vēl viss tā kārtīgi sācies... Tālāko varēsiet redzēt paši zemāk ievietotajā videoklipā!
Video ieteiktu skatīties visu no sākuma līdz beigām, kaut ko pakomentēt arī iekš youtube, noteikti uzmest "like" (ja patika)
Sākumā var redzēt to, kas nav paredzēts, bet video tika ievietots neapstrādāts, tātad nav pats galvenais, bet viss tīrais materiāls no pēdējā brauciena. (2:20 - Esam apgriezušies, izbraucam cauri lielajām bedrēm, līdz kurām necentāmies sasniegt
ipaši lielu ātrumu un sākam interesantāko.) Ja video kvalitāte būtu labāka (Nez kāpēc YouTube, nepiedāvā opciju 720p, kaut kvalitāte atbilda), tad varētu skaidri redzēt aiz ragavām lidojošās dzirksteles!
Uzmanību! Videoklips satur necenzētu valodu!
