veģetārisms11

Britu "Veģetāriešu biedrība", kas dibināta 1847. gadā esot "izveidojusi vārdu "veģetārisms" no latīņu "vegetus", kas nozīmē dzīvīgs, mundrs, možs (tā šie veģetārieši aprakstīja sajūtu, ko rada veģetārs uzturs)".Tomēr vārdnīcās nereti teikts, ka šis jēdziens radies no angļu vārda "vegetable" (dārzenis, augs).

Senākās liecības par veģetārismu kā ideju, ko atbalsta ievērības cienīgs cilvēku skaits, minētas Senās Indijas sakarā un saistībā ar Senās Grieķijas civilizāciju Dienviditālijā un Grieķijā 6. gs. p.m.ē.

Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīti ar morāli, reliģiju, kultūru, ētiku, estētiku, ekoloģiju, sabiedrību, ekonomiku, politiku, gaumi vai veselību.

Protams, arī veģetāram uzturam ir savi mīnusi kā dzelzs un B12 trūkums, bet, lai no tā izvairītos, jāseko līdzi savam uzturam.

Ir arī stingrākas veģetārisma formas, piemēram, vegānisms, kas nepieļauj nekādu dzīvnieku produktu- arī olu, piena un medus- lietošanu uzturā.

2008. gadā vegetarisms.lv veiktā aptauja parādīja, ka 54% respondentu ir izvēlējušies veģetārismu tieši cieņas pret dzīvniekiem dēļ, 33%- lai rūpētos per veselību.

Latijā lielākā daļa veģetāriešu ir 16-26 gadus veci.

Esot pierādīts, ka veģetārieši retāk aptaukojas vai slimo ar vēzi. Tas varētu būt saistīts ar to, ka lielākā daļa veģertāriešu piekopj kopumā veselīgāku dzīvesveidu.