viss kaut kas par haizivim
par haizivim1
15
1
Haizivīm raksturīgākā pazīme ir skrimšļa skelets un cigārveida ķermeņa forma. Tām nav žaunu vāku, bet ir tikai 5 - 7 žaunu spraugas. Tām nav arī peldpūšļa, tāpēc šīm zivīm nepārtraukti ir jāpeld, lai nenosmaktu un lai nenogrimtu.
Haizivīm ir ļoti labi attīstīta oža - tās sajūt asinis no ļoti liela attāluma. Haizivīm uz galvas ir sensori, kas uztver upuru elektriskos laukus. Zinātnieki uzskata, ka haizivīm ir arī ļoti laba dzirde, un tās var dzidēt trokšņus no vairāku kilometru attāluma[2]. Haizivīm ir vāja redze. Ja jūrā nākas sastapties ar haizivi, tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, toties ļoti jutīgi uztver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas, kad tas mēģina peldēt.
Dažādām haizivīm ir dažāds dzīves garums, bet vidējais ir 20 - 30 gadi. Rekordiste ilgdzīvotāja ir dzelkņu haizivs (Squalus acanthias)[3], kas var nodzīvot vairāk kā 100 gadus. Pastāv viedoklis, ka arī vaļhaizivs (Rhincodon typus) dzīvo ilgāk par 100 gadiem[4].
Haizivju izmēri ir ļoti dažādi, mazākās ir pundurhaizivis (Etmopterus perryi), kas dzīvo dziļos ūdeņos, un to ķermeņa garums ir tikai 17 cm. Lielākās ir vaļhaizivis (Rhincodon typus), kas var sasniegt 20 metru garumu un svaru ap 14 tonnām, tā barojas tikai ar jūras planktonu un sīkām zivtiņām, kāšot jūras ūdeni.
Reklāma
2006. gadā tika veikts padziļināts pētījums par haizivju uzbrukumiem cilvēkiem. No 96 uzbrukumiem 62 bija pēķšņi, negaidīti uzbrukumi, 34 netika iereģistrēti kā pēkšņi uzbrukumi, no kuriem 16 bija cilvēku izprovocēti uzbrukumi. Vidējais nogalināto cilvēku skaits laikā no 2001. gada līdz 2006. gadam bija 4,3 cilvēki gadā[9].
Cilvēkam no vairāk kā 400 haizivju sugām ir bīstamas tikai 4 sugas, kuras mēdz uzbrukt pēkšņi[10]: baltā haizivs (Carcharodon carcharias), okeāna baltspuras haizivs (Carcharhinus longimanus), tīģerhaizivs (Galeocerdo cuvier) un vēršhaizivs (Carcharhinus leucas). Lai gan visas šīs četras sugas ir filmētas okeānos bez aizsargbūriem.Haizivis pasaulē dzīvoja jau pirms 450 - 420 miljoniem gadu ordovika periodā[11], pirms uz sauszemes bija parādījušies mugurkaulnieki[12]. Ne visi zinātnieki piekrīt tam, ka šīs senās haizivis bija "īstas" haizivis[13]. Visvecākās haizivis, par kurām zinātnieki ir vienisprātis, ir 420 miljonus gadus vecas. Pirmās haizivis izskatījās savādāk kā haizivis mūsdienās[14]. Haizivis, kas izskatījās apmēram tāpat kā haizivis izskatās šodien, dzīvoja pirms apmēram 100 miljoniem gadu[15].
Lielos daudzumos tiek atrasti fosīlie haizivju zobi. Retu reizi ir atrasti skeleta fragmenti. Tā kā haizivij dzīves laikā izaug vairāki 10 tūkstoši zobi, tad nav pārsteigums, ka visbiežāk atrod tieši zobus. Kaulu vietā haizivīm ir skrimšļi, kas viegli noārdās pēc haizivs nāves.
Viena no senākajām un primitīvākajām haizivīm, par kuru zinātniekiem ir pietiekami daudz faktu materiāla, ir Cladoselache, kas dzīvoja pirms 370 miljoniem gadu. Tā bija 1 metru gara un izskatā līdzīga baltajai haizivij (Carcharodon carcharias), bet tās zobi neaizvietojās tik regulāri kā mūsdienu haizivīm.
Haizivis, kas dzīvoja pirms 300 - 150 miljoniem gadu, var iedalīt divās grupās: akantodes (Acanthodii), kas dzīvoja saldūdenī un izmira apmēram pirms 22 miljoniem gadu, un hibodonti (Hybodontiformes), kas pamatā apdzīvoja okeānus, bet spēja dzīvot arī saldūdenī[16].
Mūsdienu haizivis sāka parādīties pirms 100 miljoniem gadu. Viena no jaunākajām haizivju dzimtām ir āmurzivju dzimta (Sphyrnidae), kas parādījās eocēnā[17]. Vecākie baltās haizivs (Carcharodon carcharias) fosīlie zobi, kas ir atrasti, ir 60 - 65 miljonus gadus veci. Ap šo laiku izmira dinozau
Lielā baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir ļoti liela makreļhaizivs, kas sastopama visu okeānu piekrastes ūdeņos. Šīs sugas zivis ir vidēji piecus metrus garas un sver 680 - 1100 kilogramus, zinātnieki uzskata, ka lielākais izmērs, ko šīs zivis spēj sasniegt ir 1900 kilogramus svarā un 6 metrus garumā. Tās ir plēsīgas visēdājas, kas galvenokārt barojas ar dažādiem jūras zīdītājiem un zivīm. Šī haizivs var uzbrukt arī cilvēkam, tāpēc to dažkārt sauc par cilvēkēdāju haizivi.
Otrdien un trešdien Ēģiptes kūrortā Šarmelšeihā kāda asinskāra haizivs vairākkārt uzbrukusi atpūtniekiem un plosījusi viņus tik ļoti, ka dažiem nokodusi arī atsevišķas ķermeņa daļas, vēsta ārvalstu mediji.
Rezultātā īpaši smagi cietušas divas sievietes no Krievijas - vienai nācies amputēt roku līdz elkonim, bet kāda cita zaudējusi kreiso pēdu. Tiesa, pat vissmagāk cietušo sieviešu stāvokli Kairas Nasera Institūta ārsts Ibrahims Muhammeds šobrīd jau raksturojis kā stabilu.
Savukārt jau ceturtdien agresīvo radījumu, kura dēļ Šarmelšeihā izdots rīkojums par aizliegumu peldēties divas diennaktis, atbildīgo iestāžu darbiniekiem izdevies notvert, taču haizivs liktenis šobrīd vēl ir neskaidrs.
Arī agrāk Sarkanajā jūrā mītošās haizivis uzbrukušas cilvēkiem, tomēr šoreiz traģēdija notikusi tikai apmēram piecu metru attālumā no krasta.
Aculiecinieki medijiem stāstījuši, ka haizivs, kura sakodusi piecus cilvēkus (četrus krievus un vienu ukraini), bijusi īpaši liela, bet Krievijas Tūrisma industrijas savienības preses pārstāve Irina Tjurina mēģinājusi attaisnoties, stāstot, ka haizivis tādās vietās nemēdz cilvēkiem uzbrukt.
"Tā, protams, ir anomālija. Pēdējais tāds gadījums noticis pēc tam, kad Sarkanajā jūrā pirms diviem gadiem iegāzās lidmašīna ar tūristiem no Francijas. Toreiz haizivis kļuva nu ļoti agresīvas," atzinusi Tjurina.
Ēģiptes varas iestāžu pārstāvji gan norāda, ka, visticamāk, šoreiz cilvēkiem uzbrukusi viena haizivs un, iespējams, uzbrukumus izprovocējis tas, ka tūristi visai bieži milzīgās zivis baro ar gaļu no restorāna.
Reklāma
Jūrās un okeānos peld haizivis. Viņas pieder pie pasaules vismežonīgākajiem plēsoņām. Taču okeāna dzelmē savus upurus gaida vēl šausmīgāki radījumi par haizivīm. Haizivij ir asi, zāģiem līdzīgi zobi. Ar tiem viņa var viegli saplosīt upuri norīšanai piemērotos gabalos. Haizivij zobi bieži vien izkrīt, taču zaudēto zobu vietā viņai izaug jauni.
Tev patiks šie raksti
