OK, cilvēki, šis ir mans pirmais raksts.... Varbūt kādam nepatiks vai neinteresēs, bet nu labi.........
Sorī par klūdām
Tātad...
Mērijai Eningai (1799-1847) bija tikai 12 gadu, kad viņa atrada pārakmeņotu skeletu, kas piederēja savādam juŗas briesmonim-gandrīz 6 metrus garam krokodilam līdzīgam radījumam-un kas bija ieslēpts klintīs uz austrumiem no nelielās Dienvidanglijas pilsētiņas Laimrīdžisas. Tas bija pirmais pilnīgais ihtiozaura skelets, kāds ticis atrasts, un šī fosilija atklāja zina†niekiem milzu rāpuļu pasauli.
Atradums aizsāka arī unikālu karjeru-jaunā meitene kļuva par vienu no labākajiem fosiliju meklētājiem vēsturē. Mērija Eninga dzīvoja laikā kad fosiliju medības bija modes lieta gan zinātnieku, gan ieinteresētu aristrokrātu un citu turīgu cilvēku vidū.Parakmeņojumi tika pirkti un pārdoti par augstu cenu, un Mērijas asā redze drīz vien nodrošināja viņai iztikšanu. Fosiliju kolekcionāri sacentās par iespēju panākt, lai Merija atrod jaunus eksemplērus viņu krājumiem. Viens no tiem, Tomass Bērčš, pat pārdeva sev piederošo kolekciju un uzdāvināja naudu meitenei lai viņa varētu sekmīgāk nodoties lielo fosiliju meklējumiem. Ar Mērijas paiīdzību Bērča rīcībā drīz vien bija jauna, labāka kolekcija.
1821. gadā, atrazdama pirmo pleziozaura fosiliju, Mērija Eninga ierakstīju savu vārdu vēsturē. Vēlāk viņa uzgāja arī vienu no vislabāk saglabātajiem pterozaura eksemplāriem, divu citu sugu ihtiozaurus un neskait;amus mazākus dzīvniekus. Viņa nomira ar krūts vēzi 47 gadu vecumā, pirms tam ieguvusi 2 savas izcilības apliecinājumus.Eninga kļuva par pirmo tolaik jaunā Dorsetas grāfistes muzeja goda biedri un par iedvesnmas avotu teicienam, ko vēl šodien izmanto, lai parbaudītu gan angļu, gan arī citu ntautību pārstāvju spēju artikulēti izrunāt vārdus: "The woman by the seashore, she sells se a shells by the store".
