Kaķi nekad neņaud viens otram. To viņi dara tikai cilvēkiem.
Kaķenei savas dzīves laikā var piedzimt vairāk nekā 100 kaķēnu.
Viens kaķu pāris un viņu pēcnācēji septiņos gados var radīt 420 000 kaķēnus.
Kaķiem svīst tikai ķepu spilventiņi.
Kaķi spēj radīt apmēram 100 dažādas skaņas. Salīdzinājumam – suņi tikai 10.
Savdabīgu rekordu uzstādījis kāda Argentīnā dzīvojusi kaķene vārdā Mincho, kura uzlīda kopā un nerāpās no tā lejā līdz pat savai nāvei pēc sešiem gadiem. Šajā laikā viņa trīs reizes paspēja dzemdēt. Un šie kaķi arī pārsvarā kāpelēja pa kokiem
Visi kaķi krītot rīkojas vienādi – no sākuma tiek nolīdzsvarota galva, tad mugura, tad kājas un visbeidzot mugura tiek izliekta, lai padarītu piezemēšanos mīkstāku.
Ja kaķis plēš mēbeles, pamēģiniet tās iesmaržināt ar apelsīna vai citrona aromātu. Kaķi neieredz šīs smaržas. Tieši tas pats attiecas uz eglīti :)
Jo vairāk jūs runājat ar kaķiem, jo vairāk kaķi runā ar jums.
Cilvēkiem ir pirkstu nospiedumi. Kaķiem tikpat unikāli ir deguna virsmas nospiedumi.
Žirafe, kamielis un kaķis – tie ir vienīgie četrkājaiņi, kuriem pārvietojoties no sākuma tiek pārvietotas abas kreisās kājas un tikai pēc tam abas labās.
Senie ēģiptieši, kā sēru zīmi pēc kaķa nāves noskuva savas uzacis.
Kaķa ausis ir spējīgas pagriezties pa. 180°. Katrā ausī ir 32 muskuļi. Lai ausi varētu kustināt, tiek izmantoti vienlaicīgi divpadsmit un virāk no tiem.
Ja rēķinām relatīvi, tad 3 gadus vecs kaķis pēc mūsu mērogiem būtu 21 gadu vecs cilvēks. 8 gadi pārvēršas 40. Savukārt 14 kļūst par 70.
Vidējais mājas kaķa dzīves ilgums ir 15 gadi. Turpretim savvaļas kaķi parasti nedzīvo ilgāk par trim līdz pieciem gadiem.
Katru gadu amerikāņi tērē četrus miljardus savu dolāru kaķu barībai. Tas ir par vienu miljardu vairāk nekā viņi tērē, lai pabarotu jaundzimušos.
Ja jums blakus esošajam kaķim dreb aste, tā ir vislielākā kaķa mīlestības zīme. Kad aste sāk nolaisties, tad mierīgi var doties prom, viņš neapvainosies.
Kaķi vicina asti, kad atrodas izvēles priekšā, pie kam – vēlmes viena otru bloķē. Piemēram, ja kaķis atrodas durvju ailē un vēlas iet ārā, bet tur līst lietus, kaķis šūposies šī iekšējā konflikta dēļ. Kaķis vēlas iziet, bet nevēlas samirkt.
Kaķis trinās gar cilvēkiem, lai “notīrītu” no sevis svešās smakas. Tās tiek ražotas no vietas, kura atrodas starp aci un ausi, kā arī astes pamatnē.
Ja kaķa acis ir paplašinātas, neskatoties uz spilgto apgaismojumu, kaķi kaut kas ir visnotaļ ieinteresējis, vai arī tas ir “dauzīgā” noskaņojumā.
Kaķiem, lai redzētu, pietiek ar vienu sesto daļu no tā apgaismojuma, kurš ir nepieciešams cilvēkam. Viņu spējas redzēt tumsā ir pārsteidzošas. Tumsā kaķa acs izmanto pat to gaismu, kura atstarojas no tīklenes.
Kaķi, atšķirībā no suņiem, nespēj fokusēt redzi uz tuvumā esošiem priekšmetiem. T.i. – kaķi ir tālredzīgi, bet suņi – tuvredzīgi. Faktiski, kaķis vislabāk redz priekšmetus, kuri atrodas no viņa robežās no 75 centimetriem līdz 2-6 metriem.
Kaķa auss jūtīgums ir trīs reizes lielāks nekā cilvēkam. Tāpēc, ja mēs kaut ko klausāmies skaļi un istabā ir kaķis, būtu vēlams tam dot iespēju aiziet uz klusāku vietu.
Kaķi spēj sadzirdēt skaņas 50 – 60 kHz frekvenču diapazonā. Suņiem šis diapazons svārstās ap 40 kHz, cilvēkiem – ap 20kHz.
Kaķim dreb apakšžoklis un klab zobi (izdodot tikai viņiem raksturīgu skaņu) tikai tad, ja viņuprāt medījums nav aizsniedzams.
Kaķiem ir 14 reižu spēcīgāka oža, nekā cilvēkam.
Bez deguna, kaķi vēl arī ir spējīgi saost ar tā saucamajām “Jākobsona trubiņām” [pareizi iztulkoju?], kuras atrodas viņiem mutē uz virsējām augslējām. Kaķis tās izmanto, kad koncentrējas uz kādu konkrētu smaku – ievelk gaisu, mazliet piepaceļot degunu un augšlūpu.
Kaķis mazgājas arī šaubīgās situācijās, kad nevar izvēlēties – būt agresīvai vai piekāpties.
Kaķi ir kautrīgi un tīrīgi – tualetei ir jāatrodas pēc iespējas norobežotākā vietā, lai tā nekautrētos, kā arī pēc iespējas tālāk no ēdiena, jo tiem nepatīk taisīt šmuci tuvu ēšanai paredzētajai vietai.
Nekad nebarojiet kaķus ar suņu barību. Viņiem ir nepieciešams piecas reizes vairāk proteīna nekā suņiem!
Kaķiem patīk augstums. Tieši tāpat kā leopardiem un jagurāriem, kuri guļ kokos.
Kaķim vidēji ir 12 kustīgu ūsu katrā purniņa pusē. Ūsu pamatnē ir liels daudzums ar nervu galiem. Tāpēc kaķis ar to palīdzību iegūst informāciju par visu, kas tam ir apkārt – par priekšmetiem, vēju, temperatūru u.t.t. Ja kaķim likvidētu ūsas, viņš ļoti slikti sāks orientēties telpā un jutīsies nepārliecināts.
Starp citu, ūsas kaķim palīdz arīdzan noteikt, vai tas ielīdīs šķirbā.
Zinātniskais ūsu nosaukums ir vibrissae, jo tās tiešām vibrē.
Ja kaķa ūsas ir virzītas uz priekšu, tas ir ar kaut ko dikti saintriģēts. Vai arī vēlas nobaidīt pretinieku kautiņa gadījumā. Ja ūsas ir pieglaustas, tad kaķis ir izbijies un izvairās no pieskārieniem.
Kaķa nervozitāti nodod ausis – tās minimāli raustās, neskatoties uz to, ka kaķis pats mierīgi sēž un vēro. Ja šādās stāvoklī kaķi kacina, tad tas sāks šņākt un sist ar ķepu.
Uzbrukuma laiakā kaķi pieglauž ausis. Tas ir tāpēc, lai tās pasargātu no pretinieka zobiem un nagiem. Ja kaķis uzbrūk pats, tad ausis tiek noalistas horizontālā stāvoklī uz sāniem, izveidojot trījstūrus.
Kaķu kautiņi ir īsi, bet nikni. Galvenais to ierocis ir zobi.
Kad mēs glāstām kaķi, mums samazinās sirdspukstu biežums. Kaķu īpašniekiem, kuriem piemīt kāda no sirds kaitēm, daļā gadījumu ir iespēja nodzīvot ilgāk nekā bez šiem kustoņiem. Tieši tas pats attiecas uz suņiem, lai arī mazākā mērā.
Kaķa sirds vidēji sitās no 110 līdz 140 reizēm minūtē, kas ir divreiz ātrāk nekā cilvēkam.
Lielas baudas izpausme ir nagu izlaišana un “pirkstu” paplešana.
Mājas kaķi ir vienīgie no visiem kaķiem, kuri prot, pārvietojoties, turēt asti stāvus.
Kaķi ir spējīgi reaģēt uz cilvēka emocionālo stāvokli, attiecīgi mainot savu uzvedību. Tieši tāpat, kad runājat ar kaķi, sekojiet līdzi savas balss tonim. Kaķi to uztver (dusmas, mīļvārdiņi, vilšanās, u.t.t.).
Kaķa ķermeņa vidējā (normālā) temperatūra ir 38°
Kaķa medību iemesls ir nogalināt, nevis paēst vai pabarot kādu.
Lai arī kaķi atškir krāsas, to vidū eksistē arī daltoniķi. Viņu daltonisms ir līdzīgs cilvēku – vietām ir sajauktas zaļā un sarkanā krāsas.
Kaķu preiferālā redze ir apmēram 285° Maksimālais attālums, kurā tas redz ir 60 metri.
Piedzimstot, kaķi snedz redz, nedz dzird. Acis tiek atvērtas pēc 7-10 dienām, savukārt dzirde parādās divu nedēļu laikā.
Kaķi ir vieni no visslinkākajiem zīdītājiem – tie guļ vidēji 16 stundas dienā, jeb divas trešdaļas no savas dzīves.
Un ir vēl daudz daudz interesantu faktu par kaķiem :)
