šoreiz paskatamies uz viņiem kā normālu nāciju. nevis riepu izgāztuvi.
intersanti fakti par japāņu virtuvi.2
Jūras veltes ir slaiduma un veselīga ķermeņa avots.
Japāņu ēdienkartē jūras veltes ir līderes. Sociologi ziņo, ka Japānas iedzīvotāji patērē 20% no visām pasaulē iegūtajām jūras veltēm. Vidēji statistiskā japāņa ēdienkartē var redzēt 7 – 9 tūkstošus dažādu jūras dzīvnieku, zivju un ūdensaugu veidus. Toties maizi un gaļu japāņi patērē ļoti mazās devās. Saskaņā ar statistiku, japāņi uzņem divreiz mazāk kaloriju nekā eiropieši. Zivis japāņu virtuvē tiek lietotas 50 reizes vairāk, bet rīsi 17 reizes vairāk.
Rīsi ir paši galvenie.
Rīsi japāņiem ir tik svarīgi, ka vārds ,,gohan,, ( vārīti rīsi ) japāņu valodā ir sinonīms vārdam ,,ēdiens,,. Japāņu uzturā rīsiem ir tieši tikpat liela nozīme, kā mums maizei, bez kuras nav iedomājama neviena ēdienreize.apānā rīsus sāka audzēt apmēram 2500 gadus atpakaļ, patapinot tos no Ķīnas. Tieši rīsi veicināja autentiskas japāņu kulinārijas izveidošanos. No rīsiem gatavo pamatēdienus, dzērienus, piedevas, konditorejas izstrādājumus, bet rīsu subproduktus – salmus, miziņas u.c. izmanto saimniecībā.
Ilgdzīvošanas noslēpums.
Tas ir vispār zināms fakts, ka japāņu dzīves ilgums ir visai ievērojams. Vidējais japāņu dzīves ilgums ir 80 gadi. Kas gan veicina tik iespaidīgus rādītājus? Viens no ilgdzīvošanas faktoriem ir pareizi un veselīgi ēšanas paradumi. Japāņu kulinārijā pārsvarā tiek izmantoti tikai veselīgie produkti. Galvenā japāņu ēdienu specifika : ievērojams pārsvars ir cieti saturošiem produktiem, augu olbaltumvielu pārsvars pār dzīvnieku olbaltumvielām, dzīvnieku olbaltumvielas tiek uzņemtas ar zivju ēdieniem, bagātīgs rīsu patēriņš un, protams, ēdienu zemā kaloritāte.
Tuvāk dabai.
Japāņi dod priekšroku dabīgam un ekoloģiski tīram ēdienam. Ēdienu gatavošanas procesā viņi cenšas uz produktiem minimāli iedarboties, līdz ar to saglabājot to vērtīgās vielas un dabiskās īpašības. Ir ļoti svarīgi, lai produkts, kurš tiek pasniegts galdā, saglabātu savu pirmatnējo izskatu, un to varētu atpazīt pēc ārējā veidola.
Atšķirībā no eiropiešiem un ķīniešiem, kuri bieži un pamatīgi pielieto dažādus intensīvus ēdienu pagatavošanas paņēmienus, un ņem talkā daudz dažādas piedevas un garšvielas, lai panāktu jaunas ēdienu garšas, japāņu pavāri cenšas produktus minimāli apstrādāt. Tradicionālajā japāņu virtuvē ir pieņemts akcentēt produktu dabīgo, oriģinālo garšu, nemaskējot to ar mākslīgām manipulācijām.
Ēdienreize vai degustācija?
Japāņi uzmanīgi seko ne tikai produktu kvalitātei, bet arī apēstajam produktu daudzumam. Ēdienu porcijas ir izskaitļotas tā, lai cilvēks būtu paēdis, bet nekādā gadījumā, nepārslogotu savu organismu. Mūsu valsts iedzīvotāji, vērojot japāņu ēšanas procesu, var secināt, ka šī darbība ir nekas cits kā degustācija. Tas nepārsteidz, jo divu, trīs lielu porciju vietā japāņi izvēlas daudz maziņas un dažādas. Pat ierastā japāņu ēdienreizē ( pusdienās vai vakariņās ) var tikt pasniegti no 5 līdz 20 ēdieniem. Ēdieni tiek pasniegti katrs atsevišķi mazos, skaistos šķīvīšos. Porcijas ir maziņas, un tiek apēstas lēni. Šo procesu kontrolē saprāts. Pie šādas filozofijas Uzlecošās saules zemes iedzīvotāji pieturas jau ne vienu vien gadu tūkstoti. ,,Daudzveidība un mērenība,, - viena no galvenajām japāņu devīzēm. Zinot šo visu, nav vairs jābrīnās, ka Japānā praktiski nevar sastapt cilvēkus ar aptaukošanās problēmām.
Garšīgais skaistums.
Ēdienu pagatavošana Japānā līdzinās mākslai. Katrai detaļai ir sava nozīme un dziļa jēga. Ne velti ir teiciens : ,,Suši ir prieks acīm un bauda mēlei,,. Īstie japāņu suši ir ne tikai neizsakāmi gardi, bet arī ļoti skaisti – no sākuma tīksminās skatiens, bet pēc tam piesātinās kuņģis.
Japāņiem ēdiena izskats ( skaistums ) ir ļoti svarīgs. Tieši tādēļ ēdieni un galds vienmēr ir skaisti noformēti, kas tik ļoti atšķiras no eiropiešu stila. Japānā ēdieni, kā likums, galdā tiek pasniegti vienlaicīgi, katrs savā šķīvītī vai bļodiņā. Japāņi pie ēdieniem ķeras šādā secībā : ēdienreize sākas ar aperitīvu, apetīti rosinošām uzkodām, pēc tam seko suši un tad pārējie ēdieni. Savu maltīti, atšķirībā no eiropiešiem, viņi nenoslēdz ar desertu. Maltītes nobeigumā japāņi ir pieraduši ēst tādus ēdienus kā zupa un rīsi vai vienkārši svaigus augļus