interesanti fakti par miegu1

Mūsdienās cilvēki miegā pavada vidēji par 20% mazāk laika nekā 19.gatsimtā.

Žāvāšanās laikā sirds darbība paātrinās gandrīz par 30%.

Miegainība ir cēlonis 20% ceļu satiksmes negadījumu.

Pastāv uzskats, ka vissaldākais un veselīgākais miegs ir tieši pāris stundu pirms pusnakts.

Guļot vidēji tikai 6 stundas diennaktī, spēja pretoties vīrusiem samazinās par 50%. 70% pieaugušo guļ par maz.

55% cilvēku sāk žāvāties piecu minūšu laikā kopš redzājuši, ka to dara kāds cits

. Aptuveni pēc 10 dienām, ja cilvēks nav gulējis, iestājas nāve.

Vidējais miega ilgums diennaktī dažādām dzīvām būtnēm atšķiras: žirafei diennaktī pietiek ar divām stundām, mazajam brūnajam sikspārnim nepieciešamas divdesmit stundas, bet skudras nekad neguļ. Čūskas var gulēt pat 3 gadus, neuzņemot nekādu barību.

Sapņus redz visas dzīvās būtnes, tai skaitā arī putni, zivis, bet nesapņo kāda skudrulāču pasuga.

Delfīniem pārmaiņus ''aizmieg'' labā un kreisā smadzeņu puslode.

Klinofobija (vai somnifobija) ir spēcīgas un neloģiskas bailes iet gulēt.

Ir nepieciešamas tikai četras dienas bez miega, lai sāktos halucinācijas.

Novērots, ka žāvāšanos atkārto jeb tā pielīp arī akliem cilvēkiem.

Miegā krāc aptuveni 40% cilvēku.

Zinātniekie pētījumi pierāda, ka bērns redz sapņus jau 25 - 30 grūtniecības nedēļā.

Aptuveni 12% cilvēku sapņus redz melnbaltus, atlikušie 88% redz krāsainus.

Mazi bērni līdz 7 gadu vecumam redz vairāk murgus nekā pieaugušie.

Fakts - krākšanas laikā cilvēki nesapņo.

Ja pieņem, ka vidējais cilvēka dzīves ilgums ir 78 gadi, tad viņš 26 gadus pavada guļot.