Ko par cilvēku var pastāstīt viņa frizūra?
Frizūra – griezums un krāsa – var ļoti, ļoti daudz pastāstīt par cilvēku. Atkarībā no cilvēka iekšējās pasaules mainās arī viņa ārējais veidols. To es redzu, gan novērojot savus klientus, gan esmu izjutusi arī pati . Kad sieviete grib būt neievērojama, piemēram, auklējot mājās mazu bērnu, kļūstot par mājsaimnieci, viņa arī vizuāli kļūst savādāka – piemīlīgāka, sievišķīgāka, vienkāršāka. Beidzot šo dzīves etapu, atkal izejot pasaulē, veidojot darba attiecības, pierādot sevi kā profesionāli, gribas kļūt spilgtākai, asākai, modernākai. Esmu novērojusi, ka sievietes mainās arī saistībā ar gadalaikiem. Pavasarī daudzas nāk pie manis uz frizētavu un saka: “Tagad es gribu kaut ko tādu!!! Kaut ko spilgtu, lai mani redzētu!” Rudenī vēlas kaut ko mierīgāku, ne tik uzkrītošu.
Kad atnāk klients un grib savā izskatā kaut ko kardināli mainīt, ja tas ir tuvs klients, es pajautāju: vai kaut kas ir mainījies? Tas vienmēr apstiprinās. Ne velti ir uzskats: ja gribi dzīvē kaut ko mainīt, vispirms izmaini izskatu! Tieši tā tas arī ir.
Dziedinošie dārzi spēj uzlabot veselību
«Dziedinošie dārzi slimnīcās spēj mazināt stresu, pacientu, apmeklētāju, personāla trauksmi un atsevišķos gadījumos pat spēj mazināt pacientu sāpes,» ziņo Teksasas A&M Universitātes (Texas A & M University) veselības aprūpes dizaineri.
Mobilie telefoni kļūst par lielāko 21. gadsimta atkarību
Spāņu pusaudze Emma no Madrides būtu pavisam citāda,ja viņai nebūtu mobilo telefonu. Viņai to ir deviņi. Meitenei rodas izteikta trauksme, ja viņa atrodas telpā, kurnav pārklājuma. Viņai vairs nav draugu, toties ir nepazīstami čata partneri, kuriem viņa naktī mēdz nosūtīt vairāk nekā 200 ziņojumu. Emmas māte atzīst, ka jau trīs gadus viņas meita pietiekoši neizgu¬as, lec kājās, izdzirdot telefona zvanu, kļūst ātri aizkaitināma un viņai ir tieksme uz melošanu.
Tērēt, nevis krāt nebaltai dienai. Tīna Kempele
Jau vairākas desmitgades rietumu puslodē cilvēki vairāk patērē un mazāk uzkrāj. Lai cik tas dīvaini neliktos, pat tie iedzīvotāji, kuri nevarētu atļauties tērēt tik daudz, tomēr dod priekšroku pirkt iekārotās preces un pakalpojumus, nevis taupīt un gaidīt, kad nauda noderēs svarīgākiem mērķiem.
Par faktoriem, kas mūs motivē aizņemties naudu bankā . Tālis Laizāns
“Mēs vēlamies saistīties ar bankām pēc iespējas mazāk, bet ikdienas vajadzības pierāda pretējo. ” (James J. Lynch)
Prakse aizņemties naudu kādu savu sadzīvisko vai ar tirdzniecību un uzņēmējdarbību saistīto vajadzību un vēlmju nodrošināšanai ir neatņemama modernās civilizācijas sastāvdaļa. Tajā pat laikā naudas aizdošanas principi nav mainījušies daudzu gadsimtu garumā kopš laika, kad tā tika izgudrota. Arī šodien, domājot par iespēju uzsākt privāto biznesu, iegādāties jaunas iekārtas savai firmai, lai palielinātu tās konkurētspēju vai tikt pie sava dzīvokļa, mēs risinām uzdevumu par to, kā tikt pie naudas jeb finansu resursiem tūlīt. Visbiežāk atbilde ir “kredīts kā līdzeklis tūlītējo vajadzību apmierināšanai”.
Aina Siksna. Latviešu un zviedru identitāte - līdzības un atšķirības.
Kas mēs esam? No kurienes mēs nākam? Kā mēs izjūtam sevi? Jautājumi, kas skar identitāti, kļūst īpaši aktuāli pārmaiņu laikos.
Dmitrijs Širjajevs, Ilona Kaļva. Par runu un valodām
Leģenda vēsta, ka Buda runājis 150 valodās, bet Muhameds zinājis visas pasaules valodas. Pats ievērojamākais poliglots, kura spējas bija patiesi pierādītas, dzīvojis 19. gs. Viņu sauca Džuzeppe Kaspars Mecofanti (1774 – 1849). Viņš bijis kardināls un Vatikāna bibliotēkas fondu glabātājs. (...) Tiek uzskatīts, ka viņš tulkojis tekstus 114 valodās, taču brīvi runājis 60 valodās, gandrīz 50 valodās rakstījis dzeju un epigrammas.
Sieviešu smadzenes un vīriešu smadzenes. S. Gingers
"Mūsdienās noslēdzas cilvēka genoma atšifrēšana, un ir pierādīts, ka cilvēkiem un pērtiķiem ir apmēram vienāds (līdz 98,4 %) gēnu sastāvs. Atšķirības starp vīriešu un pērtiķu tēviņiem ir 1,6%. Tai pat laikā atšķirības starp vīriešiem un sievietēm sastāda 5%! Tātad cilvēku tēviņš fizioloģiski ir tuvāks pērtiķu tēviņam nekā sievietei.
Un sieviete tuvāka pērtiķu mātītei."
Agresija dzīvnieku un cilvēku pasaulē. Andis Geste
Agresija ir viens no pamatelementiem gan starpsugu cīņā par eksistenci, gan vienas sugas pārstāvju starpā. Agresija ir uzplaukusi arī cilvēku vidū. Kaut arī cilvēki kļūst izglītotāki un civilizētāki, agresija mūsu vidū nemazinās. Tā kļūst slēptāka un rafinētāka, bet pašas agresijas principi paliek tādi paši, kādi tie ir dzīvnieku pasaulē.
Ilgdzīvotāja noslēpumi
Amerika noveco. Kaut arī attīstītajās valstīs viens simtgadīgs sirmgalvis atrodas uz 10 000 iedzīvotāju, simtgadīgi cilvēki pārstāv vienu no straujāk augošajām vecuma grupām ASV.
18. Eiropas veselības psiholoģijas konference, 21. – 24. jūnijs, Helsinkos. Dace Bērziņa
Veselības psiholoģija – Latvijā vēl salīdzinoši maz lietots jēdziens. Tādēļ bija interesanti izprast, kādā kontekstā šobrīd Eiropā tiek runāts par veselības psiholoģiju un kādas ir aktuālākās problēmas.
Tajā pašā laikā... Māra Iesalniece
Ir laika ritējums, kurā atskaites punkti ir savādāki. Brīdis, kurā bērniņš ieraudas, jo grib ēst, un viņam ir jādod krūts; Siena laiks (kas nevar būt pērkona laikā); Sēņu laiks (kas negaidīs, kamēr tev sāksies atvaļinājuma laiks); Govs slaucamais laiks (neatkarīgi no “vasaras laika” un “ziemas laika.”)
Vienmēr laikā. Agnese Vilcāne
Atkal es nepaspēju laikā izpildīt darbu. Atkal es nokavēju sapulci. Ko vēl man ir jāpaspēj šodien izdarīt? Vai es paspēšu laikā nodot projektu? Kaut man pietiktu laika! Nē, es vairs negribu tādas mokas un stresu!
Vides jeb ekoloģiskā psiholoģija. Kristiāna Lapiņa
Mūsdienās dažādas psiholoģijas apakšnozares kļūst arvien populārākas, un cilvēki par tām arvien vairāk interesējas. Lai analizētu vides ietekmi uz cilvēku un cilvēku ietekmi uz vidi, neaizmirstot savstarpējās interakcijas jeb savstarpējās indivīdu un dažādu grupu attiecības, ir veidojusies vides jeb ekoloģiskā psiholoģija. Zināšanas vides psiholoģijā var būt noderīgas arhitektiem, ainavu arhitektiem, darba vides iekārtotajiem – interjeristiem, pilsētu plānotājiem u.c.
Cilvēki un attieksme pret vidi. Antropocentrisms. Kristiāna Lapiņa.
Kāpēc antropocentrisms ir joprojām dominējošs uzskats, kuru ir tik grūti mainīt? Vai ir iespējams, ka mēs ikdienā pat nepamanām, cik ļoti esam orientēti uz sevi un galu galā nerespektējam ne vien vidi, bet arī viens otru? Vai arī darām visu, lai vidi pielāgotu savam vajadzībām, bet aizmirstam pamatprincipus, kurus derētu ievērot, lai neizjauktu līdzsvaru vai neiekultos ētiska rakstura problēmās.
Privilēģija nebaidīties no gaismas. Vija Beinerte
Privilēģija nogurt no Bergmana – tā saucās Ingmara Bergmana filmu retrospekcija, kas oktobrī bija skatāma Rīgā. Ir divas profesijas, kuru pārstāvjiem būtu jāredz visas Ingmara Bergmana filmas – kinokritiķi, ja vien viņi grib atklāt, kā ģeniāla cilvēka darbi spēj ietekmēt pasaules kino valodu, un psihoterapeiti, lai izsekotu, kā bērnības notikumi iespaido talanta izpausmes.
Psihoterapeitu komentāri par izrādi "Klondaika"
Oktobrī Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja mūzikls “Klondaika” pēc Latvijā līdz šim vēl neiestudētas amerikāņu drāmas klasiķa Tenesija Viljamsa lugas “Ne jau par lakstīgalām” motīviem. Mūzikla režisors ir Mihails Gruzdovs, komponists- Uldis Marhilēvičs, dziesmu tekstu autors - Kaspars Dimiters. “Klondaikā” tiek parādīta skaudra, ekspresīva, skarbiem triepieniem zīmēta amerikāņu cietuma aina. Ieslodzītie, dzīves pabērni, ir gatavi uzveikt režīmu, vienlaikus - tās ir cilvēku alkas pēc brīvības, mīlestības un sapņu piepildījuma.
Lasiet psihoanalītisk''a psihoterapeita Jura Batņas un eksistenciālās psihoterapeites Guntas Deģes komentārus.
Realitātes konstruēšana. Antra Krasnā
Latvijas mediju laukā šobrīd ir vērojamas divas galēji pretējas tendences un, līdz ar to, arī auditorijas. Dominē politiskais laiks un privātā dzīve vai tāds kā „atslēgas cauruma” fenomens. Ja, pateicoties mediju piedāvājumiem, esam nokļuvuši nedaudz iluzorā, no mums attālinātā pasaulē, tad tie palīdz piezemēties ar realitātes šoviem.
Vai "atkritumu problēma" ir psiholoģiska? Kristiāna Lapiņa
Turpinot iepriekšējā žurnāla numurā aizsākto vides psiholoģijas tēmu, raksta autore runā par vides piesārņojuma problēmu "psiholoģiskā skatījumā", meklējot atbildes uz jautājumu:
"Kāpēc cilvēki tā izturas pret vidi, kurā viņi paši dzīvo?"
Rakstā tiek apskatīti arī sociālo psihologu pētījumi šajā jomā.
Mums jautā. Vai esmu biseksuāla?
"Jau diezgan sen mani nomoka viens jautājums – vai es esmu biseksuāla? Es vienkārši netieku ar sevi skaidrībā. Vai varbūt tās ir vienkārši iedomas, ka es varbūt esmu citādāka nekā pārējie?"
Uz lasītājas jautājumiem par seksualitāti atbild psiholoģe Jolanta Cihanoviča.
Mums jautā. Vai vēlme “aptvert visu pasauli” ir neirotiska?
“Cilvēki tiek klasificēti nepārtraukti. Es izlasīju K. Hornijas viedokli, ka neirotiķis grib aptvert visu pasauli, lai iegūtu drošības izjūtu. Kā šādi cilvēki būtu atpazīstami tīri praktiski?”- Jautā lasītāja. Atbild dr. Andris Veselovskis
Atgriezies no atvaļinājuma ar prieku! Linda Balode
Atvaļinājums ir atpūtas un enerģijas resursu atjaunošanās laiks. Tas ir radu, draugu apciemošanas un ceļojumu laiks, ko lielākā daļa cilvēku gaida, plāno un gatavojas tam jau vairākus mēnešus iepriekš. Parasti atvaļinājums saistās ar īpašām cerībām, gaidām, taču ne vienmēr tās izdodas īstenot. Un, kad atvaļinājums ir beidzies, cilvēks atkal saskaras ar ikdienas pienākumiem darbā un mājās.
Seksualitātes estētika Rietumeiropas mākslā. Baiba Kalna
Vai jums nešķiet fascinējoša mākslas pasaules „spoguļa” daba? Atverot kādu mākslas vēstures grāmatu, pretī veras cits gadsimts, citi ideāli, citas – mainīgas ētikas un estētikas normas, citas dzīves ikdienas paražas, citi ģērbšanās tikumi, citas mēbeļu stilistiskās formas... Tā šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Ieraugām arī katra gadsimta sievietes un vīrieša ideālus.
Klusums un klusēšana. Saruna ar Mārtiņu Boiko
Saruna ar filoloģijas doktoru, muzikologu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru, Rīgas Stradiņa Universitātes profesoru un Eiropas Studiju Fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāju, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves līdzstrādnieku Mārtiņu Boiko. Saruna par klusumu un klusēšanu kultūrā, mūzikā, komunikācijā.
Nosacījums viens - pārdzīvo līdzi! Aija Lilienfelde
Piedāvājam lasīt Aijas Lilienfeldes pārdomas pēc 3. aprīlī Latvijas Nacionālā Operā skatītā Kārļa Lāča baleta „Rīgas Tango. Bez robežām”, kura horeogrāfiju veidojis Iļja Vlasenko jeb stāstu par trīs tango krāsām.
