Jau daudzus gadus kā vienu no Rīgas skaistākajām un mīklainākajām vietām uztvēru Bābelītes ezera apkārtni, ar tur esošo (nu jau bijušo) 1938. gadā celto spēkstaciju. Patīkamais, smilšainas ezera krasts un kāpās paslēptais monolītais dzelzbetona veidojums. Elektrostacija celta kā rezerves enerģijas avots kara gadijumam, ja tiek bojāts Ķeguma HES, tiem laikiem tā esot bijusi mūsdienīga celtne, ko Vācu karaspēks, atkāpjoties uzspridzinājis. Atceros draugu stāstīto, par to, ka kādreiz tur bijušas arī mazuta mucas un spēka iekārtas paliekas, tomēr 90`tajos metāls izgaisis. Kā stāstija mans draugs, kas dzīvo tai apkārtnē, bij griezta pat pilna mazuta muca, ko pēc tāda neveiksmīga mēģinājuma ugunsdzēsēji dzēsuši veselu nedēļu. Mazuts tur vēl bij palicis, muca no karstuma salocijusies kā mitra salvets, to pats redzēju, savulaik ņēmu apdegušā mazuta paliekas, lai veiktu automašīnas pretkorozijas apstrādi (praktiskā vēsture). Bet nu tas ir zudis.
Zudusī Bābelītes spēkstacija4
tā kā spēkstacija vairākus gadu desmitus nebij lietota, un stāvēja pamesta, tā organiski bij iejaukusies Bābelīša ezera apkārtnē, daudzās pazemes ejas un lūkas deva iemeslu baumām par vēl dziļākiem tuneļiem un ejām zem ezera.
Šodien stacija ir pilnīgi nojaukta, tās vietā slejas milzīgs smilšu laukums ar retiem dzelzbetona gabaliem, kas klusi norāda par monamentu, kas atradies šeit. Dīvaina sajūta, kautkas tik fundamentāls, un pazudis.
raksts nav ne plusiem, ne apskatiem, vien klusa atsauce uz zaudēto liecību, kam nepatīk, liekat -, kas tur bijuši - padalieties komentāros par pieredzēto, sajūtām, tāda kā Pēdējā piemiņa Bābelītes spēkstacijai spoku ložņātāju vidū. Par nojaukšanas darbos pieredzēto un politisko pusi vairāk lasiet pievienoto avotu, ļoti labs raksts, kā teikt, tieši no notikumu epicentra.
Tev patiks šie raksti
