Modernie cilvēki staigā pa zemi vismaz 100 tūkstoš gadu. Kaut kad ap to laiku, mūsu senči attīstīja tādas pašas kognitīvās spējās, kādas ir mums un arī to āriene ieņēma mūsdienu veidolu. Ja būtu iespējams tā laika cilvēku nogādāt mūsdienās, saģērbt modernās drēbēs un nosēdināt pilnā kinoteātra zālē, to nebūtu iespējams atpazīt pārējā pūlī. Protams, neskaitot to, ka vienam no seansa apmeklētājiem būtu tieši tāda sejas izteiksme, kā aizvēsturiskam cilvēkam, kurš pirmo reizi apmeklē kinoteātri. Tomēr to dzīvesveids stipri atšķīrās no mūsdienu. Tikai pirms 12 tūkstošiem gadu mūsu senči sāka audzēt labību un lopus, tā vietā, lai tos meklētu savvaļā. Un tikai 6 tūkstoš gadu atpakaļ Divupē aizsākās pirmā civilizācija. Tātad mums vajadzēja vismaz 88 tūkstošus gadu, lai no mednieku - vācēju kultūras attīstītos par lauksaimniekiem un 96 tūkstošus, lai kļūtu par pilsētniekiem. Vairāki pētnieki nav mierā ar vēstures perspektīvu, kas norāda uz tik lēnu progresu. Šie pētnieki uzskata, ka īsa ir nevis civilizācijas vēsture, bet cilvēces atmiņa, atstājot nezināmu skaitu senu un attīstītu kultūru aizmirstībā.
