Sveiki jau atkal!
Pastāstīšu biki par vienu no ice age personāžiem, multenē protams viņš bija labais personāžs un neēda citus tēlus, bet patiesībā zobenzobu tīģeris (SMILODONTS) Mahajrodoni dzimtas bija viens no tā laika lielākajiem plēsējiem. Tas plēsa visu, kas kustējās un pagadījas tam pa ceļam.
Zobenzobu tīģeris piederēja daudzveidīgajai un ekspansīvajai gaļēdāju grupaim kas mūsdienās ir pilnībā izmirusi. Šis radījums ir viens no pazīstamākajiem šīs dzimtas pārstāvjiem.
Vispazīstamāka vieta, kur atrastas zobenzoba tīģera fosilijas, ir Rancha La Brea asfalta ezeri netālu no Losandželosas. Tie ir lielākoties jaunu indivīdu skeleti. Sākotnēji tur ir bijusi ūdens krātuve, kur dzīvnieki nāca dzert. Taču bieži vien tie iestiga ezeros un dīķos esošajā lipīgajā masā, tā kļūstot par vieglu laupījumu citiem dzīvniekiem. Asfalts veidojas no naftas, kas sūcās zemes virspusē.
Zobenzobu tīģeris bija Mahajrodonu suga, kas dzīvoja Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā pirms 1,6 miljoniem līdz 11 tūkstošiem gadu. Pamatojoties uz izrakumos gūtajiem atradumiem, tas tika pieskaitīts atsevišķām plēsīgo kaķu attīstības zaram. Mūsdienu kaķi medī, ar garu lēcienu metoties upura skaustā un iecērtot tajā asos nagus, lai upuris neizslīdētu. Sakožot zobus, ar strauju galvas kustību salauž upurim mugurkaulu. Sākumā zinātnieki pieļāva, ka zobenzobu tīģeris uzbruka upurim, kožot ar dziļiem kodieniem, pēc tam nogalināja, ar zobiem pāršķeļot kakla artēriju. Garie ilkni bija asi kā naži, to sānos atradās mazi zobiņi, tādēļ tīģeris varēja uzbrukt dzīvniekiem, kas bija pat lielaki par viņu. Ilkņu lielais izliekums liecina, ka dzīvnieks neuzbruka upurim, ievainojot ar dziļiem kodieniem, bet gan ar saviem zobiem saplosīja vai sadalīja gabalos. Zobenzobu tīģeris nespēja ātri paskriet. Pārakmeņojies skelets liecina, ka tīģerim bija samērā īsas kājas un spēcīgas uzbūves ķermenis, šie parametri neliecina par gariem skrējieniem un medījuma dzīšanu. Ilkņu garums norāda, ka tīģeris varēja ļoti plati atvērt rīkli, visticamāk 120 grādu leņķī, mūsdienās dzīvojošās lauvas var muti atvērt 65 grādu leņķī. Zobenzobu tīģeru izmiršana, iespējams, bija saistīta ar medīšanu un lielo biezādaino dzīvnieku izmiršanu, kas bija smilodonta galvenā barība. Ziemeļamerikā dzīvoja četras snuķaiņu sugas, bija sastopami arī virszemes sliņķi. Pirms 12 tūkstošiem gadu Amerikas teritorijā dzīvoja vēl viens zobenzobu tīģeris. Tīģerēna garums sasniedz ap 1,5m un augstums 1m. Kopā ir atrasti pie 2000 zobenzobu tīģera skeleti.
